Pirmais Demokrātijas festivāls Kuldīgā

“Tie ir paštaisīti un pašiem taisīti, taču arī citiem atvērti demokrātijas svētki,” tā saka pirmā Demokrātijas festivāla Kuldīgā rīkotāji. Divas dienas festivāla dalībniekiem deva iespēju ne tikai piedalīties diskusijās, bet arī līdzdarboties Demokrātijas lietu muzeja izveidē, iestudēt foruma teātri, sacensties Demokrātijas rīka kapināšanas turnīrā, baudīt demokrātijas garšu un vēl citos veidos svinēt svētkus par godu demokrātijai.

Teātra izrāde “Demokrātija un …” ar nelielām etīdēm skatītāju ieved pasaulē, kurā līdz absurdam ir hiperbolizēta dažādu indivīdu, situāciju, viedokļu, sabiedrības grupu sadursme, kas parāda gan demokrātijas daudzveidību, gan robežas. Viens no radošās grupas pārstāvjiem režisors Jurģis Spulenieks atzīst, ka arī pats izrādes tapšanas process noticis demokrātiski, ļaujot aktieriem pašiem būt arī režisoriem. “Man demokrātija riktīgi raibs deķis - stūri, malas, ir robežas. Ja ir caurums, tas jāaizlāpa. Mums to dara Satversme.”

Filozofi Maija un Ģirts Jankovski pirms diviem gadiem Kuldīgā sāka rīkot pasākumu “Demokrātijas kafejnīca”, aicinot brīvā atmosfērā pie galda satikties vairākiem nepazīstamiem cilvēkiem un kāda sabiedrībā zināma cilvēka vadībā diskutēt par kādu iepriekš nezināmu tēmu. Šogad šis pasākums pāraudzis divu dienu Demokrātijas festivālā, kurā ir ne tikai diskusijas, bet arī citas demokrātijas līdzdalības formas. “Galvenā sajūta, kas lika iet plašāk, prasās vairāk Kuldīgas iedzīvotājiem. Daudzi sanāk, kas nav vietējie, tad nesaproti, kam tu to dari. Vislielākais, kā paveikt – tikt viņiem pašiem to noorganizēt. Iespēja iesaistīties festivāla kopienā, sākumā zumā,” stāsta Maija Jankovska. festivāla rīkotāja.

Festivāla kopiena pie Demokrātijas festivāla izveidošanas darbojusies vairākus mēnešus. Demokrātijas lietu muzejā katrs varēja kļūt par ekspozīcijas kuratoru, savā somā atrodot kādu priekšmetu, to iemūžinot un izveidojot aprakstu par tā saikni ar demokrātiju. 

Ēku kompleksā, kurā notika Demokrātijas festivāls, sākotnēji darbojās degvīna un liķiera fabrika, vēlāk tajā iekārtoja pienotavu, bet pēdējā nodarbošanās te bija metālapstrāde. Festivāla rīkotājiem ir iecere šo vietu padarīt par regulāru demokrātijas kultūras pasākumu norises vietu. 


Foto: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Facebook