Pirmo brīvprātīgo iesaukumu plāno jau vasarā

Lai palielinātu regulāro armiju un sagatavotu lielāku mobilizācijas rezervi, pirms aptuveni pusgada Saeimā sāka darbu pie Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta. Dokumentu izstrādāšana turpinās, taču Aizsardzības ministrija jau sākusi plānot brīvprātīgo iesaukšanu šī gada vasarā. 

Valsts aizsardzības dienesta likums vēl nav pieņemts, bet darbs pie tā ieviešanas jau sākts. Jau vasaras vidū karavīru rindās varētu uzņemt aptuveni 300 brīvprātīgos. Aizardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons: “Esošā infrastruktūra Ādažu militārajā bāzē atļauj šādu skaitli sākotnējo brīvprātīgo uzņemt. Tas būs vienkāršākais patiesībā, jo varam izmantot esošos bruņoto spēku resursus, medicīnas pārbaudes. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) medicīnas centra kapacitāte pašlaik atļauj to veikt.”

NBS pārstāvis, pulkvedis Māris Gavrilko: “Maksimālais skaits, ko varētu šogad iesaukt, – 600 līdz 700 cilvēku. Protams, ir vajadzīgs vairāk, bet viss ir atkarīgs no infrastruktūras, ekipējuma un tamlīdzīgām lietām.” 

Par pirmo brīvprātīgo iesaukumu Aizsardzības ministrijā bažas neesot, jo procedūra būšot līdzīga kā uzņemšanai profesionālajā dienestā un Zemessardzē. Garisons: “Daudzi jaunieši ir teikuši, ka viņi ir gatavi un gribētu. Kamēr neesam atvēruši formālu pieteikšanos, protams, ka tāda nenotiek. Es teiktu – marta beigas, aprīļa sākums ir tas, kad būtu jābūt skaidrībai, kad būtu būtu jāsāk tāda īsa informatīva kampaņa par iespēju pieteikties.”

Valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaits ar katru gadu pakāpeniski pieaugšot – 2028. gadā tie būt vidēji 7500 jaunieši, tādēļ arī turmpāko iesaukumu plānošana prasa daudz vairāk darba. Gavrilko: “Pirmais – pēc iespējas ātrāk aizpildīt iztrūkstošās štata vietas. Tas nozīmē to, ka šobrīd ir ekipējums, bet nav personāla sastāva, kam ar to darboties. Bruņotajiem spēkiem īsā laikā ir jāatrisina daudz jautājumu. Tā ir infrastruktūra, ekipējums, papildus ieroču iegāde, jo līdz šim šādu uzdevumu nebija un tam netika plānoti līdzekļi.”

“Esošā infrastruktūra ir ierobežota, būs, iespējams, jābūvē jauna. Mēs jau esam apzinājuši esošo infrastruktūru, pamestos vai slēgtos tehnikumus. Viens no izaicinājumiem būs medicīnas pārbaužu veikšana, drīzāk būtu jāizmanto gan esošās civilās kapacitātes, jāvienojas ar ģimenes ārstiem vai ar citām medicīnas iestādēm,” saka Garisons.

Militārā bloga “Vara bungas” autors, NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš pauž: “Jāsaprot, ka 300, 500 līdz 1000 cilvēkiem tas varētu būt kā pilotprojekts, kas parādīs, uz kā atstrādāt procedūras, uz kā atstrādāt kaut kādu piegājienus. 7000 ir otrais galējais skaitlis, kas ir izskanējis. Nedomāju, ka ir diezgan reālistisks, jo mūsu kaimiņi, tie paši igauņi, viņiem apgrozās 3,5 līdz 4 tūkstoši gadā, lietuviešiem kaut kas līdzīgs.”

Tiesa gan – par Valsts aizsardzības dienesta likumu ir daudz nezināmā. Tas var vēl mainīties. Tāpat arī neskaidras ir 11 mēnešus ilgā Valsts aizsardzības dienesta alternatīvās formas, piemēram, pie kādiem kritērijiem drīkstēs dienestu iziet Zemessardzē.