Pirmo reizi Latvijai ir iespēja piedalīties Eiropas atronautu atlasē

Astronautu atlasi Eiropas Kosmosa aģentūra rīko reizi desmit gados. Tobrīd vēl Latvijas pilsoņiem nebija iespējas kandidēt, bet no citām Eiropas valstīm pretendēja astoņi tūkstoši cilvēku. Tagad aģentūra atkal meklē astronautus, un šoreiz piedalīties var arī Latvija, jo valsts kļuva par aģentūras dalībvalsti.

Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas priekšsēdētājs Pauls Irbins pauž: “Astronauta darbs ir veikt ne tikai dažādus eksperimentus, tehnoloģiju pārbaudīšanu kosmosā, bet arī veicināt interesi par kosmosu. Viņi ir tādi ļoti nozīmīgas personas, un tāpēc atlase tiek organizēta ļoti cītīgi un pārdomāti.”

Savu gatavību iekarot kosmosu izteikuši jau 7 Latvijas pilsoņi. Pretendents Jans Jeļinskis atlasi gan salīdzina ar loterijas biļeti, taču viņš pieteiksies, jo bērnības sapnis joprojām urda.

Jans Jeļinskis: “Kad es pirmo reizi vairākus gadus atpakaļ izlasīju kā tiek izvēlēti kandidāti, man galvā kaut kā sakrita vairākas lietas vienlaicīgi un es sapratu, ka no tiem kritērijiem tik daudzi man dzīvē ir parādījušies. Tur ir prasība, lai ir tehniska izglītība – jā, es esmu inženieris.”

Tagad viņam ir jau zinātņu doktora grāds, ir pieredze aviācijā un pilotēšanā, kas Eiropas Kosmosa aģentūras atlasē arī uzskatāmas par priekšrocībām.

Tikmēr kandidāte Veronika Puiša, kura šobrīd Anglijā strādā par ārsti, ReTV Ziņām stāsta par savu motivāciju – kosmosa izpēte. “Ir arī ļoti daudzas citas lietas, kuras varētu kosmosa izpētē darīt, bet astronauta loma ir pats interesantākais. Tāpēc, protams, ja iespēja ir, tad ir jāpiesakās.”

Viņa ReTV Ziņām skaidro – atlases kritērijos iekļaujas tamdēļ, ka ir pieredze un izglītība medicīnā. Un arī šīs nozares speciālisti kosmosa industrijā ir nepieciešami. Pēc pieteikumu iesniegšanas spēcīgākos kandidātus sagaida daudzi pārbaudījumi sešās kārtās – psiholoģiskā un atjautības testēšana, personības, sadarbība komandā un fiziskās sagatavotības testi, vēl arī medicīniskā atlase un intervijas.

“Meklē tādus kandidātus, kas ir vispusīgi, kas spēj daudz mācīties, spējīgi strādāt grūtās situācijās. No tāda viedokļa es teiktu, ka mums iespējas ir,” pauž Pauls Irbins.

Lai arī konkurence ir milzīga, kandidāti no Latvijas spēj iztēloties savu ikdienu un darbu šajā nozarē, ja tiks uzņemti.

Jans Jeļinskis: “Es nedomāju, ka kaut kas mainīsies pilnīgi kardināli. Protams, skaists sapnis, ka uzņem, bet es domāju man mainīsies darba vieta. Tas arī viss. Es vienkārši darīšu to, ko es protu un mācīšos. Tā kā visu savu mūžu mācos.”

“Tiem, kuriem piedāvā to darbu, tiem ir jāpārvācas uz Vāciju dzīvot. Pēc tam seko 2 gadi intensīvi treniņi, lai ir pamatprasmes un zināšanas, kas astronautam ir jāzina. Un pēc tiem 2 gadiem seko specifisks treniņš kādai konkrētai misijai,” atzīst Veronika.

Veronika Puiša piebilst – no brīža, kad kandidāts tiek uzņems līdz lidojumam kosmosā, treniņos var paiet pat 10 gadi.

Šoreiz gandrīz divus gadus ilgā atlasē tiks izvēlēti aptuveni 5 karjeras astronauti jeb pastāvīgie darbinieki aģentūrā, un ap 20 projektu astronautu, kas tiks piesaistīti uz atsevišķiem uzdevumiem.

Arī ReTV Ziņu uzrunātie kandidāti atzīst – viņi sniedz ieguldījumu nozares attīstībai Latvijā un savā ziņā ir pamatlicēji. 


Foto: pixabay.com