Mēģinājums citu darbus padarīt par savējiem kļuvis arvien izplatītāks studentu vidū. Tas vairāk novērojams tieši jaunos studentos, kamēr bakalaura darbos plaģiāta līmenis saglabājies mazs. Zema motivācija, citi svarīgāki pienākumi un slinkums - iemesli, kāpēc studenti citu darbus uzdod par savējiem.
Jauniem studentiem grūtības sagādā pārslēgšanās no vidusskolas līmeņa uzdevumiem uz augstskolā uzdotajiem pienākumiem, kur prasības un kontrole ir stingrāka - ar pārkopēšanas principu sekmīgus vērtējums nav iespējams dabūt, atzīst Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš. “Tie mēģinājumi ir ļoti dažādi - kursa darbiem, praktiskiem darbiem vai esejām. Tas šajā gadā ir būtiski pieaudzis, tā ir taisnība. Tas attiecas ne tikai uz sociālām zinātnēm, bet arī uz dabas zinātnēm, arī mēģinājumi apiet, lai atrastu vieglāku risinājumu datorikā vai citur. Arī uz praktiskiem darbiem, mājasdarbiem - viss šogad ir izplatīts.”
Darbi, kas satur plaģiātu, ir daudz, bet Latvijas Universitātē esot kontroles sistēma, kas nosaka, vai autora darbs ir leģitīms. Tiesa gan - arī pasniedzēji ne vienmēr saprot, vai rakstu darbā ir autortiesību pārkāpumi. Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Sarmīte Kolāte ir neizpratnē par jauno studentu paviršību nodot darbus, kas acīmredzami nav pašu studentu veikums. “Nav sarežģīti tās divas lapas uzrakstīt, lai gan, ja nekad neesi rakstījis, tad kādas shēmas jāiemācās. Katru gadu ir daži gadījumi, kad cenšas rakstus nokopēt, taču šogad tas ir skaitlis ir īpaši liels.”
Arī zem Kolātes ieraksta sociālo mediju vietnē “Twitter” iedzīvotāji dalās ar savu sašutumu. “Man šogad iesniedza noslēguma darbu, kas nokopēts no manis vadīta cita darba pirms kāda pusotra gada, tikai tupi samainot pētāmo priekšmetu visā tekstā. Es nesaprotu - tas ir totāls slinkums ieguldīt enerģiju izsmalcinātākā šmaukšanās mēģinājumā vai, atvainojos, stulbums?”
“Skumji lasīt ko šādu par jauno paaudzi. Ja vecās paaudzes shēmotāji ar savām rebēm ir noriebušies līdz nelabumam, tad vismaz cerības bija par jaunatni. Ir jāmainās domāšanai, ir jāmāca nezagt. Tiešām skumji,” raksta Intars Rešetins.
Bakalaura darbos procents ir zems, tikmēr studiju uzdevumos to skaits ir lielāks. Augstskolās katrā fakultātē neveic uzskaiti par plaģiātismu, jo nesekmīgus vērtējums pēcāk studentiem ir iespēja labot. Arī Latvijas Studentu apvienībā prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods norāda, ka tā ir problēma. “Sadarbībā ar studējošām pašpārvaldēm aktīvi informējam studentus. Tie veidi ir dažādi - kampaņas sociālajos medijos vai sarunas. Mēģinām izcelt, kādas sekas tas atstāj studējošajiem. Ja veic plaģiātu, tad nezina kādas sekas un ietekme būs nākotnē.”
Latvijas Lauksaimniecības universitātē pērn bija līdz četriem plaģiātu gadījumiem bakalaura darbos, šogad teju neviens.
Šobrīd atsevišķām Latvijas augstskolām ir plaģiātu kontroles sistēma, tikmēr Studentu apvienībā stāsta, ka līdz 2027. gadam valstī būs vienota pārbaudes sistēma. Līdz tam augstskolām un pasniedzējiem individuāli jāatklāj, kuru darbus studenti ir viltojuši.
