Tuvāko gadu laikā pēc brīvprātības principa plānots pašvaldību īpašumā nodot vairāk nekā 8000 kilometru valsts vietējo ceļu, līdztekus tam piedāvājot arī mērķdotācijas - to šodien pēc reģionālās vizītes Dienvidkurzemes novadā paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Tas esot nepieciešams, jo valstij šobrīd trūkstot finansējuma visu šo ceļu uzturēšanai, tāpat arguments esot, ka vietvaras pašas vislabāk zinot, kā veiksmīgāk rīkoties savā saimniecībā, tādējādi šos ceļus varētu uzturēt, ietaupot naudu. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda, ka ir gatava dialogam ar ministriju, taču viņu ieskatā piedāvātais mērķdotācijas apjoms ir pārāk neliels, ceļu nodošana pašvaldībām neuzlabošot to slikto stāvokli.
Ideja pašvaldību pārziņā nodot valsts vietējas nozīmes autoceļus nav jauna - par to jau runāja iepriekšējā Saeimas sasaukuma satiksmes ministrs Uldis Augulis. Toreiz šo ceļu tīkla garums bija 4000, bet pēc uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi’’ veiktās inventarizācijas - vairāk nekā 8000 kilometru. Pašvaldībām ceļu uzturēšanai tiek solīti 1560 eiro par kilometru, kas gan ir identiska summa tai, kādu jau šobrīd valstij nākas tērēt tam pašam uzdevumam. “Protams, ka katrā pašvaldībā uzturēšanas izmaksas atšķiras. Pierīgas pašvaldībām mēs diez vai izdevīgi varētu ietirgot šos te vietējos ceļus, savukārt tajos novados, kuros faktiski skaita katru eiro un katru centu tieši ceļu uzturēšanai, tur šie papildus līdzekļi ir vērtīgi. Pašvaldības, kuras racionāli saimnieko, racionāli izvērtē ceļu tīklu, viņiem papildus finansējums ir kā burkāns. Tas dod iespēju ne tikai vienam konkrētam ceļam palīdzēt, bet palīdz uzturēt ceļu sistēmu,’’ pauž Tālis Linkaits, satiksmes ministrs (JKP).
Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi’’ no intervijas šoreiz atteicās, norādot, ka šī ideja esot politisks lēmums, tāpēc to, kā pašvaldības realitātē pārņems šos ceļus, vislabāk varot skaidrot Satiksmes ministrija. Uzņēmums nenoliedz, ka teorētiski pārņemšanu būtu iespējams īstenot. Tam piekrīt arī Dienvidkurzemes novada domes vadība, kura gan vēl ar deputātiem un speciālistiem diskutēs par šo plānu. Vietvara norāda, ka lēmuma pieņemšanai svarīga būs arī valsts piedāvātā stratēģija, kā attīstīt visu autoceļu tīklu reģionā. “Es sapratu, ka tas nav obligāts pasākums, ka visa buķete jāņem. Ja vien var un pretī ir nauda, tad mēs ņemam, un es ceru, ka mēs mācēsim ietirgot pret tiem mazajiem ceļiem vienu lielu ceļu. Tas ir, Grobiņa-Nīca kā Liepājas apvedceļu. Tā ir kopīga interese,” pauž Aivars Priedols, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs (ZZS).
Lai arī LPS atzīst, ka būs vietvaras, kuras pārņems valsts vietējos autoceļus, kopumā Satiksmes ministrijas plāns tiek kritizēts. Tiek pārmests tas, ka līdz šim valstij neesot bijusi programma, kā attīstīt vietējas nozīmes valsts ceļus. Pašvaldībām tos pārņemot, problēma ar to kvalitāti netikšot atrisināta.
Aino Salmiņš, LPS Padomnieks tautsaimniecības jautājumos: “Nododot valsts vietējos ceļus īpašumā pašvaldībām, būtu jāpievieno autoceļu tehniskā stāvokļa novērtējums, kas raksturo, ko tad valsts pēdējo 10-15 gadu laikā ir ieguldījusi. Ja tiek konstatēts, ka nav veikts nekas, nekādi darbi, tad droši vien ir jāizstrādā papildus arguments finansējuma palielināšanai. Nevar uz dullo atdot 1560 [eiro], ja tajā ceļa posmā nav pliks pirkstiņš pielikts. Pašvaldības būs spiestas, jo pašvaldības vienmēr, - ja piedāvās risinājumu, mēģinās, kaut kādu posmus pārņems, bet tā nav sistēma.’’
Satiksmes ministrijā norāda, ka pašvaldībām būšot brīva izvēle - pārņemt šos ceļus vai, nē. Sākumā tikšot runāts ar tām vietvarām, kuras būtu gatavas pieņemt šādu lēmumu. Tāpat diskusijas turpināsies arī Ministru kabinetā, satiksmes ministrs Linkaits cer, ka valdība plānu nodot pašvaldībām vietējas nozīmes ceļus apstiprinās jau šogad. Ja tas notiks, jau nākamajā gadā varētu sākties šo ceļu pārņemšana.
