Aptuveni katra trešā sieviete vismaz reizi dzīvē ir saskārusies ar vardarbību, liecina pētījumi. Nav arī mazums gadījumu, kad vardarbība ir jau ilgstoša, turklāt policija uz vienas ģimenes konfliktiem dodas pat vairākkārt. Mēdz ciest arī bērni. Tāpēc gadījumos, kad pastāvēs draudi personas veselībai un dzīvībai, paredzēts, ka turpmāk policijai būs tiesības nošķirt varmāku bez aizsargājamās personas iesnieguma.
Vardarbības upuris dzīvo bailēs, bet baidās arī no tā, ka pēc iesnieguma policijā situācija kļūs vēl sliktāka. Tā nu turpina pakļaut sevi draudīgām situācijām. Biedrībā “Centrs MARTA” vērtē - plānotie grozījumi likumā “Par policiju”, kas tai dos tiesības pieņemt lēmumu par varmākas nošķiršanu, ir labs līdzeklis, lai novērstu smagākus negadījumus nākotnē. “Ja agrāk policija devās uz izsaukumu, redzēja visus riskus, tad tur bija cietušā atbildība šo iesniegumu ierosināt, parakstīt, līdz ar to arī dusmas pēc tam no agresora bija vērstas uz cietušo kā galveno iniciatoru šim visam procesam. Šī norma atkal dos lielākas iespējas policijai, vardarbības veicēja dusmas būs attiecīgi vērstas uz valsti, uz policiju, nevis uz cietušo, tādā veidā mēs cietušo pasargājam no šiem te potenciālajiem uzbrukumiem,” saka Irina Mazurika, biedrības “Centrs MARTA” Speciālistu komandas vadītāja.
Izvērtējot šī gada pirmo sešu mēnešu reģistrēto izsaukumu statistiku, Valsts policijā secina - vairāk nekā divos tūkstošos gadījumu konstatēts vardarbības draudu risks, bet tikai 265 gadījumos pieņemts lēmums par varmākas nošķiršanu. Tātad pārējos vairumā gadījumu persona nav rakstījusi iesniegumu policijai. “Situācija ir tāda, ka policijas lēmums par nošķiršanu, tas ir tāds ar īsu termiņu, līdz astoņām dienām. Ņemot vērā to, ka policijai ir pienākums nosūtīt informāciju sociālajam dienestam, manuprāt, tur jau ir jāsāk strādāt tieši sociālajam dienestam, motivēt cietušo personu vērsties pēc palīdzības. Tādas ilgstošas aizsardzības, ko var nodrošināt tiesa ar savu tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kuram ir ilgstošs raksturs, pirmām kārtām, un par tā pārkāpumu jau ir paredzēta kriminālatbildība,” saka Iveta Valaine, Valsts policijas pārstāve.
Likumā gan nav paredzēts, ka varmāku nogādās kādā vietā. Kurp doties, viņam būs jādomā pašam, lai gan policijas lēmums par varmākas nošķiršanu ir tikai ar termiņu līdz astoņiem dienām, centrā Marta piebilst, daļā gadījumu ar to vajadzētu pietikt, lai cietusī persona uzdrošinātos rīkoties tālāk. “Viena lieta, ka sievietēm būs laiks padzīvot bez tās pastāvīgās fiziskās un psiholoģiskās ietekmes, drošībā, mūsu cietušās ir stāstījušas, ka pirmo reizi ir gulēts pilnu nakti bez murgiem, tad, kad zina, ka ir drošībā. Tātad viena lieta sajust sevi drošība, otra lieta - saņemt iedrošinājumu, ka izmaiņas ir iespējamas,” saka Irina Mazurika.
Būtiski, ka nošķirot varmāku, tiek pasargāti arī bērni, kuri ne tikai ir klātesoši ģimenes konfliktsituācijās, bet arī paši mēdz ciest no vardarbības. “Varbūt tas sācies ar vienu “nevainīgu” bērnam uzšaušanu pa dibenu, jo tas ir vienīgais veids, kā disciplinēt bērnus, vai arī es esmu redzējusi, ka vecāki savā starpā ir vardarbīgi, tad es arī tāds kļūstu, un, ja tev ir tik sagrozīts priekštats par veselīgām partnerattiecībām vai attiecībām ģimenē, tad ar šādam ģimenēm ir visgrūtāk strādāt, jo jāmaina cilvēku uzskati,” pauž Janeta Bokaldere, nodibinājuma “Centrs Dardedze” pārstāve.
Valdībai, atbalstot Iekšlietu ministrijas iesniegtos grozījumus, likumprojekts vēl būs jāizskata Saeimai.
