Plūdi sadala ciematu divās daļās

Siltā laika ietekmē pārplūdusi arī Ceraukstes upe Bauskas novadā, faktiski atgriežot no ārpasaules vairāku desmitu māju iedzīvotājus. Ūdens līmenis upē ceļoties teju katru gadu, tomēr vecais tilts nekad neesot pārplūdis. Šoruden tilts nojaukts, bet solītās laipas gājējiem tā arī netika izbūvētas. To vietā remontdarbu laikā izbūvēts apvedceļš, kas tagad pārplūdis.

Citkārt Ceraukstes upīte ir tikai tāds neliels grāvis, bet šogad tā parādījusi savu varenumu un sadalījusi ciematu divās daļās. Papildus slogu rada šeit notiekošie remontdarbi. Vecais tilts ir nojaukts, bet izveidotais apvedceļš applūdis.

Bauskas novada Grenctāles iedzīvotājiem tas ir tuvākais ceļš uz pagasta centru Brunavu, kā arī uz Ērgļu ciematu. Tie, kuri dzīvo līdzās šosejai lielu apgrūtinājumu neizjūtot, bet pavisam citādi ir privātmāju iedzīvotājiem otrpusupei. Nokļūt uz veikalu vai darbu var vien tie, kuriem ir savs auto.

Ieraugot ReTV filmēšanas grupu, upes otrā krastā pulcējas no ārpasaules atgrieztie Grenctāles iedzīvotāji. Lilijas kundze, ar kuru mēģinām sarunāties, teic, ka vedekla netiekot arī uz darbu, bet izveidojušos situāciju sauc par pašvaldības neizdarību. “Tā ir neizdarība. Algas saņem, iespējams, arī prēmijas par labu darbu. Ja pašiem te nav jādzīvo, tad viss vienalga. Netiekam nekur. Kāpēc vajadzēja nojaukt veco tiltu, ja nedomāja uzcelt jaunu?”

Pašvaldībā skaidro, ka sākotnēji bijusi doma remontdarbu laikā uzbūvēt laipas pār upi gājējiem, tomēr rezultātā izveidots apvedceļš ar caurteku, kas tagad pārplūdusi un izskalota. To, ka vietējie brīdinājuši, ka šāds apvedceļš var applūst, Būvniecības un attīstības departamenta vadītājs ne apstiprina, ne noliedz, jo projekts pārņemts pēc Adiminstratīvi teritoriālās reformas. “Būvnieks ir apņēmies tos darbus, ja nebūs ļoti kritiskas zemas temperatūras, arī ziemā turpināt. Tad, kad kritīsies ūdens līmeņi, turpinās tilta montāžu,” saka Mārtiņš Veinbergs, Bauskas novada Būvniecības un attīstības departamenta vadītājs.

“Es neesmu tik ļoti optimistiska. Šis process veidosies atkal no sākuma. Veidosies ledus sega. Tas nav nekas unikāls. Pēdējos gadus tas notiek arvien beižāk. Biežāk tas ir bijis Kurzemes daļā, kur izveidojas ledus sega. Uznākot atkusnim, tā aiziet. Tāds tā kā mini palu process, un tad atkal. Kādas divas, trīs reizes tas var notikt ziemas-pavasara sezonā, reizēm pat ziemā tie plūdi var būt lielāki nekā pēc tam pavasarī,” norāda Līga Klints, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologs. 

Kā skaidro hidrologs, ūdens līmenis savu maksimumu upēs varētu saglabāt līdz 6. janvārim, bet upju lejtecēs pat vēl ilgāk. Turklāt upju pārplūšana tagad nebūt neizslēdz palus arī pavasarī.