Policija: kapu vandāļi nereti ir jaunieši

Bekšu kapsētā pirmie mirušie zemē guldīti vēl pirms 400 gadiem. Vietējā ciemata iedzīvotāji aizgājējus šeit līdzās draudzīgi apbērē gan pēc vecticībnieku, gan pareizticīgo, gan katoļu tradīcijām. Šopirmdien šajā nomaļajā, klusajā kapsētā atklāti vandāļu postījumi.

Bekšu kapsētas pārzine Gaļina Fiļipova saka: “Trīsdesmit trīs kapakmeņi. Izmētāti ziedi. Redziet, pat apmales norautas, tās taču pielīmētas bija. Svečturi salauzti, redz, kur lauskas mētājas. Iesim, apskatīsimies!” 

Šobrīd lielākā daļa kapakopiņu jau sakārtotas, taču vandāļu pēdas vēl redzamas. Postījumus steidz novērst aizgājēju tuvinieki ar vietējās pagasta pārvaldes palīdzību. Pirmdienas pēcpusdienā kapsētā gan nevienu nelaida, ļaujot nozieguma vietu sākumā apskatīt policijai.

Gaļina Fiļipova: “Tas ir briesmīgi! Atnākt un ieraudzīt, ka kapu kopiņas tā izpostītas, smiltis izbārstītas, bedres izraktas. Tur vispār vajag būt nenormālam, plānprātīgam cilvēkam, lai ko tādu izdarītu kapos.”

Kapsēta ir nomaļa, tāpēc Bekšu ciemata iedzīvotāji ir pārliecināti, ka vainīgie ir vietējie. Vietējā iedzīvotāja Ināra Blinova saka: “Ļoti gribētos, lai atrod vainīgos, ne tik daudz kā soda, bet gribētos, lai šie cilvēki, kuri to izdarīja, saprot, ko izdarījuši. Jo sodīt jau var, bet - kas no tā būs? Sodīt… viņi paši sevi jau ir sodījuši ar to, ko izdarījuši.”

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē informē, ka sākts process. Par kapu apgānīšanu Latgalē vien 2020. gadā Valsts policija sākusi deviņus procesus, bet 2019. gadā - piecus. No tām smagākā uzsākta par teju 50 kapu kopiņu nopostīšanu Daugavpils novada Lasenbergas kapsētā. Tā nodota prokuratūrai, bet prokuratūrā ReTV informē, ka lieta vēl nav iztiesāta. Aizdomās joprojām tiek turētas trīs personas, no kurām divas - nepilngadīgie.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Lāsma Kursīte pauž: “Varu apstiprināt, ka daudzos gadījumos, kad konstatēta kapu apgānīšana, tajos ir iesaistīti jaunieši.”

Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs atzīst: “Ja jaunietis nonāk līdz šādai uzvedības formai, tas nozīmē, ka viņam, visticamāk, nav bijuši nodrošināt atbilstoši augšanas apstākļi. Parasti tie ir jaunieši, kas saistīti ar sociālā riska ģimenēm. Tas nozīmē, ka viņi ir piedzīvojuši dažādas psihotraumas, ka viņi nav saņēmuši pareizo atbalstu, kad viņi bija mazi.”

Psihologs vērtē, ka konkrēta, viena risinājuma šim nemaz nav. “Protams, šiem jauniešiem ir arī jāsaņem sods, bet reizē ļoti svarīgi ir viņus ne tikai sodīt, bet mums ir svarīgi viņiem palīdzēt. Viņiem ir nepieciešama terapeitiska ārstēšana, atbalsts, visticamāk.”

Darbs ar šāda veida jauniešiem prasa specifiskas prasmes, kuras ne katram psihologam vai sociālajam darbiniekam piemīt - atzīmē Nils Konstantinovs. Citu valstu pieredze liecina, ka šādiem jauniešiem var palīdzēt terapeitiskās kopienās. Latvijā šobrīd tādu nav.


Foto: FreePik