Polīna ar mammu atgriežas Ukrainā

“Paldies dievam, mums ir, kur atgriezties,” saka Polīna, medicīnas studente no Kijivas, kura, bēgot no kara, divus mēnešus uzturējusies Latvijā un turpinājusi mācības šeit. Šovakar Polīna ar mammu jau ir ceļā uz Ukrainu. Meitene vēlas kļūt par ārstu un neizslēdz iespēju, ka Latvijā varētu atgriezties, bet šoreiz, nevis bēgot no kara, bet lai turpinātu mācības augstskolā.

Polīna ir sešpadsmitgadīga medicīnas koledžas studente no Ukrainas. Pirmdienas rītā viņa ar mammu jau devusies atpakaļ uz mājām. Priekšā diennakts ceļā līdz Kijivai, kur gaida vecvecāki un tētis. Vēl pirms aizbraukšanas ReTV tikās ar Polīnu Suntažos, kur divi mēneši pavadīti internātskolas telpās.

Polīna stāsta, ka divu mēnešu laikā turpinājusi mācīties attālināti, kas ļoti palīdzējis, lai mazāk domātu par notiekošo dzimtenē. “Mums mācības bija apturētas divas nedēļas, kad sākas karš. Bet pēc tam mēs to brīvdienās atstrādājām. Netika izlaistas mācību stundas.”

Suntažu skolas telpās dzīvo 12 Ukrainas ģimenes. Ārpus mācībām Polīna jauniešiem organizējusi sporta nodarbības, kā arī kopā svinēti svētki.

Polīnai šī bija pirmā reize, kad viņa devās ārpus Ukrainas, tāpēc pārdzīvojums doties uz Latviju bijis vēl lielāks. Kā viņa uzsver sarunā ar ReTV - Latvijā ir ļoti laipni cilvēki un skaista daba. “Jums meži ir ļoti skaisti. Kad atbraucām, viss vēl bija pelēks. Bet, kad viss uzplauka, ļoti skaisti.”

Polīna rāda koferus, kas jau sapakoti ceļam, līdzi arī dāvanas radiniekiem. Lai arī veikali Kijivā atsākuši strādāt, cenas esot cēlušās, tāpēc arī nopirkts lieks apavu pāris. Pēdējās dienas aizvadītas domās par mājupceļu. Jaunā dāma apzinās, ka salīdzinājumā ar Latviju, kur virs debesīm ir miers, situācija mājās būs cita. Kijivā joprojām dzirdamas sprādzienu skaņas, notiek teritorijas atmīnēšana, bet tomēr bailes ir. “Ir jādzīvo, manuprāt. Lai ar kas notiktu, ja tas būs lemts, tas notiks. No tā neizbēgsi. Ceram, ka viss būs labi!”


#SIF_NVZ2022