Politoloģe: nelielās partijas mērķē uz dusmīgo, ar visu neapmierināto vēlētāju

ReTV Ziņu dienests apkopojis informāciju par vairākām mazāk zināmām vai piemirstām partijām. 

Vairāki politiskie spēki, kas piedalās Saeimas vēlēšanās, ir izveidoti nesen un tāpēc lielajā politikā sevi vēl nav pierādījuši, tomēr, ieskatoties kandidātu sarakstos, jāsecina, ka par iesācējiem tos gluži nevar nosaukt. Piemēram, 19. numuru izlozējušās partijas “Republika”premjera amata kandidāts ir agrākais Artusa Kaimiņa partijas biedrs, bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Socioloģiskās aptaujas rāda - no nosacīti mazajām partijām tā ar 1,7% balsu patlaban ir vistuvāk 2% robežai. Politoloģe Laura Minskere: “Partija slavena ar to, ka jau dibināšanas pašā sākumā starp līderiem bija kašķis. Viens no līderiem atšķēlās un pameta šo partiju.” 

Vēl viens bijušais Kaimiņa partijas “KPV LV” pārstāvis, Saeimas deputāts Māris Možvillo tagad ir politiskā spēka “Apvienība Latvijai” līderu vidū. Apvienībā ietilpst no “KPV LV” atvasinātā partija “Par cilvēcīgu Latviju”, bet otra apvienības sastāvdaļa – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija – no tās izstājās un pievienojās Zaļo un zemnieku savienība i. Možvillo v adītais politiskais spēks, kuram patlaban būtu 0,2% vēlētāju atbalsts, programmā sola brīnumu lietas. Laura Minskere: “Izveidot valsts kapitāla banku, lai būtu vieglāk saņemt kredītus. Ļoti progresīvs piedāvājums. Nebija rakstīts, ka kredīti būs arī jāatdod.” 

Savukārt partiju “Suverēnā vara” – to pašlaik atbalstītu 1,4% vēlētāju – vada Saeimas darbā pieredzējusī Jūlija Stepaņenko – deputāte, kura iemantojusi slavu kā modra tikumības sardze. Vēl pagājušajā gadā viņa pārstāvēja Aināra Šlesera partiju “Latvija pirmajā vietā” un bija tās Valsts prezidenta amata kandidāte. Stepaņenko un viņas kolēģi Saeimā Ļubovu Ševcovu no Šlesera partijas izslēdza, jo viņas nepievienojās Krievijas kara Ukrainā nosodījumam. 

 Ar devīto numuru vēlēšanās piedalās partija “Tautas varas spēks” (tās atbalsts nesasniedz 0,1%); tās rindās ir skandalozais aktīvists, neskaitāmu protestu un piketu rīkotājs Valentīns Jeremejevs; viņš bijis apcietināts saistībā ar viltus ziņu izplatīšanu par kovidu.

Ne mazāk skandalozs ir arī partijas “Tautas kalpi Latvijai” zināmākais pārstāvis Edgars Kramiņš, bieži aicināts uzstāties dažādos diskusiju šovos kā marginālu viedokļu paudējs ne vien par politiku, bet teju vai jebkuru tematu. Par šo partiju patlaban balsotu 0,6% vēlētāju. 

Vēl šajā vēlēšanās piedalās “Kristīgi Progresīvā Partija”; viens no tās mazskaitlīgā saraksta ir kādreizējais Saeimas deputāts un sociāldemokrāts Imants Burvis, bet atbalsts vēlētāju vidū būtu 0,1%. Tikpat maz balsotu arī par partiju “Vienoti Latvijai”; tas ir sens Aināra Šlesera projekts , tiesa, stipri transformējies; no 28 cilvēkiem šajā sarakstā 8ņi norādījuši, ka ir bezdarbnieki. Laura Minskere: “Tas varētu būt viens no faktoriem, kas motivē [piedalīties vēlēšanās]: kāpēc gan ne, man ir brīvs laiks, es nestrādāju, kāpēc man nepamēģināt, man būs kaut kādi stabili ienākumi...”

Vērtējot kopumā visas septiņas partijas, kurām, kā liecina socioloģiskās aptaujas, pašlaik ir nepietiekams vēlētāju atbalsts un tikai teorētiska matemātiska iespēja iekļūt Saeimā zemas velētāju aktivitātes gadījumā, politoloģe norāda: tās tēmē uz “dusmīgo vēlētāju”, kurš vienmēr ar visu ir neapmierināts, savukārt priekšvēlēšanu programmas daudzām no tām, Minskeresprāt, derētu drīzāk kādam humoristiskam raidījumam, jo ir nereālistiskas vai nenopietnas. 


Foto: Evija Trifanova/LETA