Politologi: politiskais "rasols" veicinās apjukumu pašvaldību vēlētājos

Pašvaldību vēlēšanās vairumam Latvijas reģionu iedzīvotāju būs jāievēl dome pavisam jaunā administratīvi teritoriālajā vienībā. Šo situāciju steidz izmantot tās partijas, kuras pašvaldībās līdz šim nav guvušas ievērojamus rezultātus.

Politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis saka: “Ļoti būtiski mainās pašvaldību robežas, kas rada samulsumu ne tikai vēlētājos, bet arī kandidātos. Tā ir iespēja pamainīties politiskajai videi novados.”

Vairākās pašvaldībās Saeimā pārstāvētās partijas nav populāras, bet tagad tām ir instruments, kā mainīt varas eliti - vadošajiem politiskajiem spēkiem palīdzēs valsts finansējums. Reģionālās partijas, kurām naudas ir daudz mazāk, nacionālajā politikā kļūst interesantas tikai tad, ja tām būs spēcīgi līderi. Tiks veidotas dažādas apvienības - vienā rasola bļodā jeb, sarakstā liekot gan vietējās partijas, gan tā sauktās Rīgas partijas.

Filips Rajevskis: “Es domāju, cīņa būs spraiga. Ja mēs skatāmies uz to, kā Latgales reģions ir pārstāvēts parlamentā, tas parāda, cik grūti politiskajām partijām iet Latgales reģionā, ir nepieciešami šie vietējie bastioni, lai varētu veiksmīgi startēt Saeimas vēlēšanās.”

Būtisks aspekts partiju kalkulācijā būs personības, kuras pazīst vietējais vēlētājs.

Politikas vērotājs, Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu faktultātes prodekāns Dmitrijs Oļehnovičs pauž: “Arī valsts mērogā pieaug izpratne, ka ir jābūt sadarbībai ar reģioniem un arī reģionos jābūt saviem cilvēkiem.”

Oļehnovičs Daugavpilī to novērojis arī otrajā lielākajā Latvijas pašvaldībā, kur vēl iepriekšējās vēlēšanās bija vislielākā konkurence - par 15 deputātu vietām cīnījās 190 kandidāti. Uz vienu vietu pretendēja 12 kandidāti. Šis gads liek domāt par sīvu konkurenci - jau pirmajā dienā cīņu sācis pašreizējais mērs Igors Prelatovs ar “Mūsu partiju” un bijušais mērs Andrejs Elksniņš ar “Saskaņu”, bet sarakstus var iesniegt vēl līdz 6.aprīlim.

Tikmēr ReTV aptaujātie iedzīvotāji ir gana skeptiski par gaidāmajām vēlēšanām. Kāds pat pauž, ka nevienu gadu viņa balss neesot izšķīrusi vēlēšanas. Būs cilvēki, kas nemaz nebalsos, jo, piemēram, nepatīk priekšsēdētāji.

Pirmajās divās sarakstu iesniegšanas dienās iesniegti 16 saraksti, bet prognozes liecina, ka vēlētājiem šoreiz būs īpaši sarežģīti veikt izvēli, jo šādu sarakstu tajā skaitā apvienoto pašvaldībās būs daudz.


Foto: Kristaps Feldmanis