Šodien pirmo kārtas numuru dalībai 14. Saeimas vēlēšanās izlozēja partiju apvienība “Jaunā Vienotība”; un tieši šim politiskajam spēkam arī pienākusi kārta ReTV Ziņu dienesta veidotajā partiju apskatā.
“Jaunā Vienotība” ir partiju apvienība, kurā ietilpst vairākas reģionālās partijas, bet kodolu veido partija “Vienotība”. Tā ir viena no vecākajām, kas piedalās šajās Saeimas vēlēšanās; 2011. gadā tā izveidojās, apvienojoties trim politiskajiem spēkiem, no kuriem lielākais bija 2002. gadā Einara Repšes veidotais un vadītais “Jaunais laiks”.
Singapūras līmeni nav izdevies sasniegt, bet Repše pamazām sāka zaudēt ietekmi paša izveidotajā partijā. 2007. gadā par tās līderi kļuva Krišjānis Kariņš, pašreizējais premjers un “Vienotības” lokomotīve 14. Saeimas vēlēšanās. Kandidātu sarakstā ir arī daudz citu profesionālu politiķu ar ilggadīgu stāžu, piemēram, Edgars Rinkēvičs, Kārlis Šadurskis, kā arī vairāki pašvaldību darbā pieredzējuši cilvēki.
Kā partiju apvienība “Jaunā Vienotība” pirmoreiz startēja iepriekšējās, 13. Saeimas vēlēšanās. Tolaik prognozēja, ka Saeimā tā varētu vispār neiekļūt, tomēr tā ieguva astoņas vietas parlamentā, galu galā – arī svarīgo Ministru prezidenta posteni un divus prestižus ministru portfeļus: ārlietu un finanšu.
Pašlaik “Jaunās Vienotības” reitings ir stipri uzlabojies. Politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra saka: “Spriežot pēc aptaujām, [“Jaunās Vienotības”] izredzes ir ļoti labas. Vienīgais, kas mulsina, ir relatīvi lielā atšķirība starp tiem datiem, kurus piedāvā SKDS savās aptaujās – pēc SKDS aptaujām no jūnija līdz jūlijam aptuveni mēneša laikā popularitāte ir gājusi uz leju no 18,2% līdz 15,7%, savukārt “Factum” konsekventi rāda 10. jūlijā 20,3%, 24. jūlijā – 20,5%. Tas, protams, ir izcili, salīdzinot ar 13. Saeimas vēlēšanās iegūtajiem 6,69%.”
Ojārs Skudra gan atgādina, ka vēlētāju noskaņojums Latvijā mēdz būt svārstīgs; to varētu ietekmēt arvien augošā inflācija, ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās un problēmas enerģētikā. Ar visu šo savstarpēji saistīto problēmu risināšanu patlaban nodarbojas Kariņa valdība. Ja daļa no pašreizējiem “Jaunās Vienotības” atbalstītājiem par izvēli nav droši un ar krīzes risinājumiem nebūs apmierināti, tas var atspoguļoties balsojumā.
Otra “Jaunās Vienotības” problēma ir tās programma – daudziem tā varētu būt par garlaicīgu un arī sarežģītu. Ojārs Skudra saka: ““Jaunās Vienotības” programma būtiski atšķiras praktiski no visu pārējo 18 partiju programmām – ar to, ka tā ir uzrakstīta ar domu par vēlētāju, kuram ir ļoti labi vidusskolas eksāmeni vai pat augstskolas izglītība. Cilvēka kapitāls. Es atvainojos, lai neapvainojas tie, kuri taisās iet uz vēlēšanām, bet es esmu pārliecināts, ka 70% no tiem, kas piedalās vēlēšanās, pat 80% nezina, ko nozīmē šis jēdziens.”
Līdzīgi kā daudziem citiem politiskajiem spēkiem, programmā solīts gādāt par valsts un demokrātijas aizsardzību, cilvēkkapitāla, dabas kapitāla un industriālā kapitāla attīstību. Krišjāņa Kariņa kandidatūra “Jaunajai Vienotībai” var nākt gan par labu, jo spēja noturēties arī kovida un kara krīzē, taču var nākt arī par sliktu - sabiedrība tieši ar premjeru asociē visas problēmas, kas netiek risinātas ātri. Vēl viens iezīmējošs faktors ir ministru mainība Kariņa valdībā un tas, ka Kariņš pārlieku paļāvies uz koalīcijas partneriem; tāpat tiek pārmests vadītāja tvēriena trūkums. Un vēl. Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica faktu pārbaudes projekta Re:Check apkopotā informācija liecina: projekta darbības trīs gados tieši “Jaunās Vienotības” pārstāvju un konkrēti - finanšu ministra Jāņa Reira publiskajos izteikumos visbiežāk izskanējušas faktiem un realitātei neatbilstošas lietas. Neglaimojošā TOPa pirmā vieta apvienībai gan jādala ar “Saskaņas” politiķiem.
