Politologs: reitingi liecina, ka “Progresīvie” nopietni pretendē uz dalību valdības veidošanā

ReTV turpina pētīt politiskos spēkus, kuri pieteikuši dalību 14. Saeimas vēlēšanās 1. oktobrī. Ceturtā sarakstu iesniegusi partija “Progresīvie”. 

Partija “Progresīvie” dibināta 2017.gadā; tā tūdaļ pieteica dalību pašvaldību vēlēšanās, kurās īpašus panākumus gan neguva. Tomēr “Progresīvie” nemeta plinti krūmos un startēja arī Saeimas vēlēšanās 2018. gadā, piesaistot uzmanību ne tik daudz ar sociāldemokrātiskajām un zaļajām idejām, bet gan ar dzimumu paritātes akcentēšanu. Arī kandidātu vidū šim politiskajam spēkam bija vislielākais sieviešu īpatsvars - 42,3 %. Premjera amatam partija toreiz virzīja mediju politikas un pretkorupcijas jautājumu ekspertu Robertu Putni, taču 2021. gadā viņu aizmuguriski no “Progresīvajiem” izslēdza – par atļaušanos publiski kritizēt paša partiju. “Tas bija gan Rīgas Domes vēlēšanās, gan arī tagad; “Progresīvajos” vienkārši ir tāda dziļa pārliecība, ka viņi tiks ievēlēti Saeimā un Putni viņiem patiesībā nemaz nevajag, lai piesaistītu vēlētāju balsis,” saka agrākais “Progresīvo” līderis Roberts Putnis.

Neveiksmju sērija turpinājās: Saeimas velēšanās 2018. gadā “Progresīvie” piecu procentu barjeru nepārvarēja, nākamajā gadā startēja Eiropas parlamenta vēlēšanās, taču jau atkal vēlētāju atbalsts nebija pietiekams. 2020. gadā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās “Progresīvie” piedalījās vienotā sarakstā ar apvienību “Attīstībai/Par!” un beidzot ieguva gan vietas domē, gan atbildīgus amatus. Gadu vēlāk pašvaldību vēlēšanās “Progresīvo” ieguvumi atkal bija, maigi izsakoties, pieticīgi: kopumā trīs deputātu vietas divās pašvaldībās. 

Tomēr pirms 14. Saeimas vēlēšanām partijas izredzes iegūt mandātus ir tik labas kā nekad iepriekš, vērtē politologs Mārtiņš Daugulis. ““Progresīvo” reitingi pakāpeniski, bet stabili kāpj. Visbiežāk spēles ar reitingiem akcentē paši partiju līderi, piesaucot tos, kas ir izdevīgākie, bet šajā gadījumā tiešām izskatās, ka nopietnākās socioloģijas kompānijas šo kāpumu uzrāda kā pamatotu. Tas nozīmē, ka mēs varam nonākt pie situācijas, ka nākamās valdības veidošana bet “Progresīvajiem” ir... neteiksim varbūt tik skaļi, ka neiespējama, bet katrā ziņā viņiem būs labas iespējas.”

Mārtiņš Daugulis piekrīt - līdz vēlēšanām vēl ir gandrīz divi mēneši; pa šo laiku “Progresīvos” var apsteigt citas partijas, kuru sarakstos ir vairāk sabiedrībā zināmu cilvēku vai spilgtu politiķu. “Šis ir, iespējams, “Progresīvo” Ahileja papēdis vai visvājākais punkts, ka faktiski viņu ļaudis vēl nav tik milzīgi apbružājušies politikā kā citām partijām, caur ko arī nav tik atpazīstami. Protams, mēs vienmēr gribam jaunas sejas politikā, jaunus cilvēkus, taču vēlēšanu loģika vienmēr ir tāda, ka cilvēks ir bijis nīstams vai nepatīkams, bet tomēr pazīstams, tad bieži vien viņš tomēr iekrīt vēlēšanu urnā tikai tāpēc, ka ir zināms.” 

“Progresīvo” zināmākos kandidātus politologs nodēvē par nišas cilvēkiem, proti, viņi nebauda plašu popularitāti, taču ir labi zināmi noteiktās nozarēs vai specifiskā vidē, piemēram, Rīgas apgabala otrais numurs antropologs Andris Šuvajevs, vides eksperte Jana Simanovska, viens no projekta “Rail Baltica” vadītājiem, premjera amata kandidāts Kaspars Briškens.

“Progresīvo” programmā uzsvars likts uz “sociāldemokrātisku, zaļu politiku bez slēptām ietekmēm”. Sociāldemokrātiskums izpaužas kā solījums pazemināt PVN Latvijai raksturīgai svaigai pārtikai, kā arī samazināt nodokļus, ja ienākumi nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, un celt nodokļus īpašumiem dīkstavē. Partija arī rosināšot neatmaksājamu parādu dzēšanu un veidošot publiski finansētu mājokļu fondu. Zaļās idejas ietvertas ilgtspējīgas lauksaimniecības atbalstā un pārdomātā vides politikā, bet iekļaujošas sabiedrības vārdā “Progresīvie” sola ratificēt Stambulas konvenciju un nepieļaut diskrimināciju. 

Jāpiebilst, ka šī partija ir vienīgā, kuras kandidāti nav norādījuši ne tautību, ne ģimenes stāvokli; politologs Mārtiņš Daugulis min, ka tas varētu būt signāls, ka šis politiskais spēks vēlas tikt vērtēts pēc citiem parametriem. Taču vecumu gan kandidāti nav slēpuši, un šajā ziņā “Progresīvie” ar vidējo vecumu 36,2 gadi ir pastarīši; kopējais visu partiju kandidātu vidējais vecums ir desmit gadus augstāks, 46,3 gadi. 

“Factum” veiktās jaunākās socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina: ja vēlēšanas notiktu tagad, “Progresīvajiem” būtu 6,4% balsu.