Populāri kļuvuši pārgājieni dabā

Nereti valda uzskats, ka došanās dabā kļuvusi populāra tieši pandēmijas dēļ. Asociācijā “Lauku ceļotājs” atzīst, ka piekrist tam var daļēji, jo garie pārgājieni savu popularitāti iemantojuši jau pirms 10 gadiem, tāpēc Latvijā nepārtraukti tiek veidoti jauni pastaigu maršruti, organizētas sacensības un rasti risinājumi, pārgājienu pieredzi padarot pozitīvāku.

Madonietes Zane un Sandija atzīst, ka brīvdienas bez došanās pārgājienā iedomāties vairs nespēj. Pēdējo mēnešu laikā noieti jau aptuveni 700 km dažādās Latvijas vietās. Darbdienas pusdienlaika pauze tiek veltīta ne tikai ēšanai.

Sandija saka: “Mēs no rīta sazināmies, un mums ir viens vārds – ejam? Ejam! Zinām, ka laiks ir nemainīgs – 12.00, kad aizcērtam biroja durvis un ejam.”

“Sākās viss ar 2, 3 km, vienkārši pastaigājot, un tad izdomājām, ka vajag vairāk. Tas bija Amatas pārgājiens, kur bija kalni augšā, lejā, un 2 km pēc sajūtām kā 20 km. Tad jau, ja esi piecus tādus nogājis, tad katru reizi gribas vēl un vēl. Tā tāda labā saslimšana,” pauž Zane.

Vasarā draudzeņu kompānija ieplānojusi doties uz Kurzemi vairāku dienu pārgājienā, taču šobrīd apceļota tiek visa Vidzeme, izaicinot sevi stāvu nogāžu pārvarēšanā un upju šķērsošanā.

“Izvēlamies maršrutus, kas ir gan simpātiski, lai ieraugām kaut ko, gan labs fiziskais,” atzīst Zane.

“Mums sāk interesēt pārgājieni 20 km un uz augšu, un tad pusē vienmēr taisām pusdienu pauzi,” stāsta Sandija.

Pārgājienu entuziastes atzīst, ka pārsvarā attieksme no apkārtējiem ir pozitīva, tomēr aizvien nav pieejama informācija par privātīpašumu šķērsošanu, kā arī mājās bez nožogojumiem aizvien sastopami nikni, nepiesieti suņi.

Lai pārgājienu pieredzi padarītu pēc iespējas pozitīvāku, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs tiek piešķirta zīme “Gājējam draudzīgs”. Tā parāda, ka uzņēmējs saprot kājāmgājēju vajadzības un var piedāvāt, piemēram, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, naktsmājas, informāciju par maršrutu vai jeb kādu cita veida palīdzību. Pērn Latvijā piešķirtas 17 šādas zīmes, savukārt šomēnes tās saņems vēl 87 uzņēmumi. 

“Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele saka: “Jūs esat nobridušies ar netīriem zābakiem un ienākat skaistā viesu mājā. Tad saimnieks var būt iecietīgs vai arī dusmīgs. Tad nu mēs gribam, lai viņi vairāk ir iecietīgi. Mēs gribam parādīt tās vietas. Tiešām ļoti daudzi uzņēmēji ir draudzīgi gājējiem. Tas ir pats svarīgākais faktiski – ūdens pudeli uzpildīt arī tad, ja viņš pie tevis nenakšņo. Ja saņemam negatīvas atsauksmes, mēs izskatām nākamajā komisijas sēdē šīs zīmes noņemšanu, tā ir.”

Lubānas mitrāja informācijas centrs ir saņēmis “Gājējam draudzīgs” zīmi. Vadītāja Ilze Sauša pauž: “Būtiski tas, ka mēs atrodamies īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, līdz ar to mēs esam tas vietējais cilvēks, kas var šos maršrutus plānot, jo cilvēki pārsvarā nezina, kur viņi drīkst vai nedrīkst iet.”

Arī viesu nams “UpeNes” ir saņēmis "Gājējiem draudzīgs" zīmi. Saimniece Dace Feldberga atzīst: “Mēs paši esam lieli pasaules ceļotāji. Gājējam ir savas prasības – izžāvēt drēbes, izgulēties mīkstās gultās. Tad mēs vadīsimies pēc sevis, pēc savas pieredzes, ko esam ieguvuši pārgājienos.

“Velo braukšana, slēpošana, viss prasa aprīkojumu un iegādes iespējas, bet iešanā – vienkārši ej! Ar saviem gumijniekiem, pa mežu, vienkārši ej,” saka Asnāte Ziemele.


Foto: unsplash.com