Priekuļu novadā gaismas pastaiga iztraucē sikspārņu koloniju

Smilšakmens arkas un alas Priekuļu novada Liepas ciemā 13. februārī 4 stundu garumā izgaismoja spožas gaismas skaļas mūzikas pavadībā. Par to liecina sociālajos medijos ievietotie vietējo iedzīvotāju video. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis uzskata, šāda pašvaldības rīkota skaļa un izgaismota pastaiga ir apdraudējums sikspārņiem, kuri šeit ziemo.

DAP Vidzemes reģionālās administrācijas vadītājs Rolands Auziņš saka: “Pagājušā gada rudenī pētnieki apsekoja, un tad šeit bija 22 sikspārņi. 6 ziemeļu, 5 garausainie un 11 ūdens nakts sikspārņi.”

“Šajā gadījumā tas bija negaidīts troksnis, plus ar gaismām, tās gan nebija tieši alā, pie ieejas, bet tā pat jau izgaismojās, uzreiz tas ir stress - kaut kas, kas pamodina,” uzskata sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis.

Priekuļu novada domes vadītāja Elīna Stapulone ReTV Ziņām skaidro, ka pašvaldībai nav bijusi informācija, ka smilšakmens veidojums “Lielā Ellīte” ir nozīmīga sikspārņu ziemošanas vieta. Šī teritorija ir pašvaldības īpašums un atrodas Gaujas Nacionālā parka neitrālajā zonā, tāpēc jebkādu pasākumu rīkošana šeit nav iepriekš jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

Elīna Stapulone saka: “Mēs nebijām informēti par sikspārņu koncentrēšanos šajā alā. Bet izgaismotā taka bija veidota tā, lai izgaismotu ārējos objektus un pati ala nekādi netika izgaismota.” “30. decembrī mēs no DAP saņēmām vēstuli par vietējās nozīmes objektiem, kur gan minēti divi objekti, kuros mitinās sikspārņi, tos mēs zinām un sargājam, cik nu vien pašvaldība to var sargāt,” tiek vēl piebilsts.

DAP speciālisti jau drīzumā plāno tikties ar Priekuļu novada pašvaldību, lai administratīvās lietvedības ietvaros veiktu izmeklēšanu.

Rolands Auziņš: “Mēs uzsākām administratīvo procesu, lai izmeklētu, cik bija pareizs vai nepareizs lēmums šādu pasākumu rīkot, un ja to nevajadzēja un ja tiešām sikspārņiem ir bijis būtisks traucējums, tad skatīsimies, varbūt jāpiemēro sods.”

Jāpiebilst, DAP gan šobrīd neņemas spriest par iespējamo soda apmēru.

Lielā ellīte ir iecienīta atpūtnieku pastaigu vieta, taču smilšakmens daļā, kur pārvietojas cilvēki, sikspārņi visdrīzāk neziemo. Pētnieki uzskata, ka ziemošanai sikspārņi izvēlējušies alas tālāko daļu, kuru no apmeklētājiem nodala strautiņš.

Mūzikas un apgaismojuma iztraucēti, sikspārņi visdrīzāk centās rast drošāku paslēptuvi dziļāk alas spraugās. Taču, lai to paveiktu, mazajiem zīdītājiem nācās patērēt jau tā niecīgās tauku rezerves – tā ReTV skaidrto Viesturs Vintulis. Viņš piebilst, apsekojot alu var secināt, ka no ziemas miega noteikti pamodināti garausainie sikspārņi.

Pētnieks skaidro, šī notikuma dēļ nākamziem sikspārņi alā var arī neatgriezties, vai arī to skaits var būt krietni mazāks. Jāpiemin, ka sikspārņi ir ļoti nozīmīga ekosistēmas sastāvdaļa, tie lielākoties pārtiek no kukaiņiem. Izpētīts, ka viens sikspārnis nakts laikā var apēsts pat līdz 600 odu.