Mājsaimniecības, kuras apkurē izmanto dabas gāzi, visai pamatīgi pārsteidzis uzņēmuma “Latvijas gāzes” nesen saņemtais izlīdzinātā maksājuma grafiks. Daudziem būs jāmaksā pat teju četras reizes vairāk. Kādā no saimniecībām mēnesī maksāja ap 120 eiro; drīzumā būs jāšķiras no 700 eiro. Tikmēr valdībā jautājumu par atbalstu iedzīvotājiem skatīs vien nākamajā nedēļā, skaidra atbalsta plāna aizvien nav.
Valmierietes Kristīnes Auziņas ģimenē dabas gāzi mājoklī izmanto ūdens uzsildīšanai un apkurē. Turpmāk par gāzi ik mēnesi jāmaksā teju četras reizes vairāk. “Ja mēs 20. gadā maksājām ap 60 eiro, tad 21. gadā bija vairāk par 70 eiro, tad šogad mūs iepriecināja jau ar 283 eiro rēķinu.”
Ģimene šovasar meklē dažādus risinājumus, kā izmaksas par apkuri samazināt. Uzstādīti saules paneļi, vēl tiek domāts par siltumsūkni, bet tās visas ir pamatīgas izmaksas. “Nepatīkami, milzīga izmaksu daļa, kas nāk klāt par neko. Tam ir arī zināms emocionālais fons. Jo zinām, ka maksājam četras reizes vairāk par to pašu gāzi no Krievijas, kas, ņemot vērā notikumus pēc 24. februāra, notikumus Ukrainā, ir emocionāli nepatīkami.”
Tikmēr Kristīnes kaimiņš Janeks Ekurs jau aizvadītajā ziemā saskārās ar strauji augošām izmaksām par gāzi. Viņš norēķinus veic pēc ikmēneša patēriņa. “Novembrī, kur parasti ir ap 100 līdz 120 eiro, atnāca rēķins par 500 eiro. Tagad vasaras mēnešos, kad parasti maksājam 11 līdz 15 eiro, izmantojot tikai silto ūdeni, šobrīd maksājam 60 līdz 70 eiro par to pašu daudzumu.”
Pēc šobrīd spēkā esošā tarifa Janekam par gāzes apkuri ik mēnesi varētu būt jāmaksā vairāk nekā 700 eiro. “Ir jāmeklē kādas citas alternatīvas. Manā skatījumā malkai vai granulām arī tiek nesamērīgi celta cena. Jā, mēs esam izskatījuši arī ūdens gaisa siltumsūkni uzstādīšanu. Ja tas kādreiz maksāja septiņus, astoņus tūkstošus eiro, tad tagad mūsu privātmājai tāme atnāca par 19 tūkstošiem eiro.”
Janeks ReTV Ziņām atzīst - reiz jau dzīvojis ārpus Latvijas. Ja rēķini turpinās augt, atkal apsvērs iespēju valsti pamest. Arī sociālajos medijos cilvēki dalās pārdomās, ka sekos privātie maksātnespējas procesi vai pat nāksies pārdot savu īpašumu. SIA “Latio” speciāliste Elīna Dūce ReTV skaidro - jau šobrīd vērojama tendence, ka gados vecāki cilvēki vēlas pārdot četru vai trīs istabu dzīvokļus, lai iegādātos mazākus un ekonomiskākus mājokļus. Tikmēr privāto māju īpašnieki vēl meklējot dažādas alternatīvas, kā izmaksas par siltumu samazināt. “Ja ir gāzes apkure, tad meklē iespējas ietaupīt ar to pašu gāzes apkuri, uzliekot regulējamus radiatorus, vai meklē papildus iespējas, ar ko māju apkurināt. Tirgū jau nav tik daudz energoefektīvo māju. Ja viņš arī pārdotu savu namu ar gāzes apkuri, viņam nebūtu īsti citu alternatīvu.”
Kā iedzīvotājiem palīdzēt, valdībā skaidra plāna aizvien nav. Vien pēc nedēļas Ministru kabinetā lems, kurš un kādu atbalstu gaidāmajā apkures sezonā saņems. Ekonomikas ministrijā norāda, ka pašlaik strādā pie tā, lai iedzīvotāji, kuri par gāzi norēķinās ar izlīdzināto maksājumu valsts atbalstu, saņemtu jau par augustu un septembri. Sākotnēji bija iecerēts 350 miljonus izlietot apkures sezonā - no šā gada oktobra līdz aprīlim.
Pēc ReTV aprēķiniem mājsaimniecībām, kurām pašlaik noteikts tarifs, piemēram, 144 eiro par megavatstundu, valsts kompensēs aptuvenu 38 eiro par megavatstundu. Ja iedzīvotāji nespēšot segt aizvien augstos rēķinus par gāzi, jāvēršas vietējā pašvaldībā ar lūgumu piešķirt maznodrošinātā statusu un mājokļa pabalstu. Tai pat laikā, kā ReTV apstiprina Ekonomikas ministrijā, jau janvārī visdrīzāk gaidām kārtējais gāzes tarifu pieaugums. Tas nozīmēs vēl vienu smago sitienu pa mājsaimniecību maciņiem.
