Patlaban centrālo banku īstenotais procentu likmju kāpums problēmas ar kredīta maksājumiem var radīt 5-7% hipotekāro kredītu ņēmēju, trešdien diskusijā par mājokļu kreditēšanas aktualitātēm sacīja Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "SEB bankas" valdes loceklis, atbildīgais par kredītu un risku kontroles jomu Kārlis Danēvičs. 

Viņš gan uzsvēra, ka tas varētu būt vissliktākajā scenārijā. Danēvičs norādīja, ka problēmas varētu skart tos, kas kredītu ņēmuši pēdējo divu gadu laikā un par maksimāli iespējamo summu. 

Visticamāk, ka šīm mājsaimniecībām varētu nākties restrukturizēt kredītus, vai arī uz kādu laiku atlikt kredīta pamatsummas maksājumus, prognozēja Danēvičs, norādot, ka tiklīdz parādās kādas problēmas, ir jānāk uz banku un jāmeklē risinājums, neatliekot to uz vēlāku laiku. 

Danēvičs sacīja, ka plašas problēmas nav paredzamas, jo Latvijā ir zems vidējā aizņēmuma apmērs, salīdzinoši zems bezdarba līmenis un augsts algu pieauguma potenciāls, kā arī kredītu atmaksas grafiki ir krietni īsāki nekā citās valstīs - mazāk nekā 15 gadi. 

Vienlaikus Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto procentlikmju kāpumu Latvijas mājsaimniecības izjutīs strauji un uzreiz, teica Danēvičs, norādot, ka tāpēc individuālos gadījumos varētu būt nepieciešama kredītu restrukturizācija. 

Danēvičs arī prognozēja, ka iespējama mājokļu cenu samazināšanās par maksimums 10%, bet tas attiektos uz lielas platības un "premium" klases mājokļiem, savukārt nelieliem un energoefektīviem mājokļiem cenu samazinājums, visticamāk, nav gaidāms, vai arī nebūs būtisks.

Pēdējos 12 gados iedzīvotāju ienākumi ir auguši straujāk nekā izsniegtie kredīti, tāpēc sabiedrība kopumā ir finansiāli stabilāka nekā iepriekšējā finanšu krīzē, teica Danēvičs. Tāpat, lai arī ir parādījusies tendence sākt tērēt Covid-19 laikā izveidotos uzkrājumus, tomēr šīs tendences kopējā ietekme uz uzkrājumu apjomu ir nebūtiska - uzkrātie naudas atlikumi iedzīvotāju kontos liecina par drošības rezervju esamību. 

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers informēja, ka pēdējā laikā hipotekārās kreditēšanas tempi ir nedaudz piebremzējušies. 

Kopējais hipotekāro kredītu portfelis 2022.gada otrā ceturkšņa beigās bija 4,593 miljardi eiro, bet pirmā ceturkšņa beigās - 4,524 miljardi eiro. Trešajā ceturksnī no jauna izsniegti hipotekārie kredīti par 234 miljoniem eiro, otrajā ceturksnī - par 235 miljoniem eiro, bet pirmajā ceturksnī - par 221 miljonu eiro. 

Vienlaikus Balcers norādīja, ka, lai gan darījumu skaits neaug, tomēr kopējie kreditēšanas apjomi aug, jo pieaug kredītu summas, ko izraisa īpašumu cenu kāpums. 

Balcers atzina, ka mājsaimniecības pēdējā laikā kļuvušas piesardzīgākās, daudz vairāk raugās, kā attīstīsies situācija un rūpīgāk izvērtē savas spējas atmaksāt kredītu. Tomēr iedzīvotāju interese par kredītiem ir saglabājusies. 

Balcers prognozēja, ka procentlikmju kāpuma iespaidā mēneša maksājumi par kredītu jauniem mājokļiem varētu pieaugt vidēji par 125-165 eiro, savukārt pārējiem mājokļiem tie mēnesī varētu pieaugt par 75-100 eiro. 

"Luminor Bank" privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs sacīja, ka inflācijas ietekme uz mājokļu izmaksām Baltijas valstīs ir visaugstākā, jo lielākā inflācija vērojama tieši elektrības un siltuma cenās. Daudz vairāk naudas jānovirza mājokļu uzturēšanā, tāpēc iedzīvotāju rīcībā paliek mazāk līdzekļu. 

Lukačovs atzina, ka, augot procentu likmēm, daļai iedzīvotāju būs ierobežota iespēja aizņemties tik, cik gribētos, jo arī bankas sāks rūpīgāk vērtēt, cik naudas paliek iedzīvotāju rīcībā. 

Vienlaikus Lukačovs skaidroja, ka patlaban mājokļu pieejamības indekss Latvijā ir augstāks nekā Igaunijā vai Lietuvā. Arī mājokļu cenu un ienākumu attiecība ir diezgan izdevīga, piemēram, Latvijā ģimenei, kurā katrs ģimenes loceklis pelna 1,5 vidējās algas valstī, mājokļa iegādei būtu jākrāj deviņus gadus, bet Ķīnā - 35-40 gadus. 

Bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš informēja, ka saskaņā ar finanšu tirgu gaidām bāzes procentlikmes varētu sasniegt 3%. Ekonomists gan atzina, ka nav izslēgts likmju pieaugums arī līdz augstākam līmenim. 

Savukārt neitrālās procentlikmes eirozonā ilgtermiņā varētu būt 1-2% robežās, sacīja Āboliņš, piebilstot, ka īstermiņā likmes var būt nedaudz virs vai zem neitrālajām. 

"Jo ilgāka un augstāka būs inflācija, jo augstākas būs procentlikmes, tomēr to kāpums Latvijas ekonomiku būtiski neietekmēs, jo parādsaistības ir vienas no zemākajām Eiropā," teica Āboliņš. 

Ekonomists arī atzina, ka procentlikmju celšana nav nesāpīga, tomēr noturīga inflācija ir sāpīgāka nekā recesija. Tāpēc Āboliņš uzsvēra - jo ātrāk inflāciju izdosies apturēt, jo mazāk cietīs ekonomika.

Foto: Freepik