Psihiatri un narkologi pārslogoti; situācija smaga

Psihiatri, klīniskie psihologi, narkologi - šobrīd viņi ir vieni no pieprasītākajiem mediķiem Latvijā. Nespēdami tikt galā ar krīzi, stresu, neziņu, daudziem iedzīvotājiem nepieciešama palīdzība. Taču šobrīd, lai nokļūtu pie speciālista, jāgaida nedēļas un pat mēneši.

Psihiatriskās slimnīcas pildās, palīdzības tālruņi karsti. Lai nokļūtu pie psihiatra vai narkologa, jāgaida ilgi - tāda ir šīsdienas realitāte pandēmijas laikā. “Es gribētu teikt, ka līdz šim mēs turējāmies, nedēļas vai divu nedēļu laikā var tikt uz konsultāciju. Nodaļā, piemēram, uz depresiju, Neirozes nodaļu. Tur rindas ir izveidojušās pusotrs mēnesis, mēnesis, kas ir ļoti daudz,” atzīst Māris Taube, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs.

Māra Taubes kolēģis Ģirts Ansons vēsta: “Pirmajā pusgadā ambulatoro apmeklējumu skaits auga par gandrīz 3 000 apmeklējumiem.” Un arī citi psihiatri un narkologi saka: diemžēl tas ir tikai sākums; sekas būs vēl smagākas. “Pandēmijas laikā tā slodze ir pieaugusi psihiatrijas pierakstiem un psihologiem, psihoterapeitiem. Visi runā par to, ka ir lielāks apjoms, to arī parāda pētījumi, kam ir bijusi depresija. Tā saasinās. Pati pandēmija kā tāda - gan mājsēde, gan bailes no šīs saslimšanas,” saka Māris Taube.

Nespēja tikt galā ar stresu, ar vientulību, nošķirtību un vienkārši savām emocijām skar ne tikai pieaugušos, bet arī jauniešus. Kā ReTV Ziņām saka Pusaudžu resursu centra (PRC) klīniskais psihologs Valmierā - pieraksts veidojas strauji; jauniešiem, kuriem palīdzība jāsaņem tagad, ir jāgaida. “Bērnu pusaudžu resursu centra Valmieras filiālē šobrīd ir pieejama garastāvokļa traucējuma programma suicīda riska mazināšanai. Uz šo programmu šobrīd mums ir uzņemti, jau rindā gaida astoņi pusaudži. Šis gaidīšanas laiks ir līdz trīs mēnešiem,” atzīst Līga Bērziņa, PRC Valmieras filiāles administratore.

 “Ko mēs kā speciālisti redzam, ka pandēmijas laikā pieaug jauniešu skaits, kuri izsaka sūdzības saistībā ar mentālo veselību. Protams, tas ir saistīts ar Covid-19 infekcijas ierobežojumiem,” pauž Arta Bulmeistare, PRC klīniskais psiholoģe.

Depresija, panikas lēkmes, agrofobija - pie ārstiem arvien vairāk vēršas cilvēki ar šādām diagnozēm. Atgriežas arī tās slimības, kuras it kā bija apārstētas, bet tagad, krīzes apstākļos, tās atkal plēš rētas.  “Šis Covid-19 un mājsēde, gan ierobežojumi, gan pats Covid-19 it kā var būt provocējošs faktors. Noteikti, ka tas ir pie vainas, bet varbūt ne vienmēr tas ir cēlonis,” saka Māris Taube, RPNC Ambulatorās aprūpes centra “Veldre” stacionāru vadītājs.

 “Pandēmijas laikā ir aktuāla šī neziņa, neparedzamība. Šajā laikā ļoti dabiski ir izjust nervozitāti, satraukumu, dusmas, vilšanos, aizkaitinājumu,” uzsver Arta Bulmeistare.

Šobrīd praktiski visi speciālisti strādā daudz ilgākas stundas; arī viņus ir skāris Covid-19: daļa mediķu inficējas, tad pacientu plūsma jādala veselajiem mediķiem. “Mēs paši mācām cilvēkiem un sakām, ka vajag tomēr atrast laiku izgulēties vai paēst, bet, protams, ka tas ievelkas un tās stundas paliek garākas garākas. Tagad ir pat grūtības reizēm paspēt mājās pirms mājsēdes, lai nepalieku kaut kur pa ceļam uz ielas,” stāsta Māris Taube.

Vēl viena no problēmām ir, ka daudzi - ne tikai jaunieši - nespēj atpazīt problēmas, izmaiņas savā psihē, lai lūgtu palīdzību. Un joprojām sabiedrībā valda stereotips - psihiatra vai psihologa palīdzība vajadzīga tikai mentāli slimām personām, kaut gan tāda varētu būt nepieciešama gandrīz ikvienam. 


Foto: Freepik