Sēlijas dienvidaustrumos atrodas trīs nelieli ezeri: Šķirnate, Kamenka un Skirina. Līdz Satversmes tiesai šobrīd nonācis strīds, kam tad īsti tie pieder - valstij vai privātpersonām?
Igors Švilpe, īsi pēc Latvijas Republikas atjaunošanas, atguva zemi, ko savulaik viņa vecmammai atņēma padomju vara. Viņš uzskata, ka vēsture atkārtojas, jo nepilnus astoņus gadus vēlāk Saeimā šos ezeru, privātīpašniekus neinformējot, iekļāva publisko ezeru sarakstā.
Škirnates ezera zemes īpašnieks Igors Švilpe pauž: “1991. gadā pēc Latvijas Republikas atjaunošanas ezers nebija publisks, tas bija privāts. Sakarā ar to mana mamma un tantes dabūja ezeru atpakaļ.”
Tiesvedības sākšanai par to, kam tad pieder zeme zem minētajiem trim un vēl diviem ezeriem, pirmsākumi meklējami pirms desmit gadiem pēc Ģenerālprokuratūras pārbaudes.
Gints Bērziņš, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors, atzīst: “Pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka Latgalē, nekur citur Latvijā tāda situācija nav, tikai Latgalē atsevišķi ezeri ir nonākuši privāto personu īpašumā.”
Prokuratūra sākumā ierosināja lietu par vienu, bet vēlāk arī par pārējām četrām lietām.
“Publiskais ūdens, publiskais ezers nevar vienlaicīgi būt privātpersonas īpašumā. Tas kas pieder valstij - tas pieder valstij,” uzsver Gints Bērziņš.
Saeimā, kurai Satversmes tiesa lūgusi komentēt 1998. gada lēmumu iekļaut konkrētos ezerus publisko ezeru sarakstā, domā citādāk. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere uzsver, ka publiskie ūdeņi var būt gan valsts, gan privātpersonu īpašumā, un apstrīdētā norma nemaz neparedz nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu.
Latgales apgabaltiesai Saeimas ieskatā šī situācija bija jāatrisina pašai: “Pēc apgabaltiesas ieskata, pieņemot apstrīdēto normu un iekļaujot Šķirnates, Kamenkas un Skirnas ezerus publisko ezeru sarakstā, nav īstenota pienācīga nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas procedūra, kuras ietvaros tiktu uzklausīts un izvērtēts minēto ezeru īpašnieku viedoklis. Tādējādi starp Šķirnates, Kamenkas un Skirnas ezera īpašnieku interesēm un sabiedrības interesēm nav panākts taisnīgs līdzsvars.”
Prokuratūrā uzstāj, ka Šķirnates ezera gadījumā kļūdu pieļāvusi Saeima.
Jāpiemin, līdzīgi vēl pirms nepilniem trim gadiem privātpersonām piederēja zeme Rāznas ezerā. Tur gan pietika ar Augstākās tiesas lēmumu, lai privātīpašniekiem to atņemtu. Zīmīgi, ka šis zemes gabals atrodas netālu no Rēzeknes upes iztekas, kur vēl nesen saimniekoja Ēriks Masteiko, ekspolitiķa Andra Šķeles biznesa partneris. Atšķirībā no pierobežas ezeriem, zemi Rāznā privātpersonas iegādājās, ezeram jau esot publisko ūdeņu sarakstā.
Pierobežas ezeru īpašnieki ir noguruši no tiesvedības. Viņi, iespējams, arī paši atteiktos no zemes par labu valstij, ja vien tiem piešķirtu kompensācijas. Tagad strīdīgie jautājumi par ezeriem tiks skatīti Satversmes tiesā. Rēzeknes novada domē norāda, ka līdzīgas problēmas ar īpašumtiesībām ir arī ar publiskajām upēm. Vai pie tām prokuratūra arī kādreiz ķersies klāt, prokurors Gints Bērziņš vēl neprognozē.
