Gadskārtējā pāreja uz vasaras laiku - visi laikrāži jāpagriež stundu uz priekšu. Mūsdienīgajām viedierīcēm tas notiek automātiski, bet, kā stāsta kultūrtelpas “Pulksteņu māja” saimnieks, ar senākajiem laika skaitītājiem neesot tik vienkārši.

Juris Zborovskis, pulksteņu kolekcionārs, saka: “Uz priekšu pulksteni var pagriezt viegli, bet atpakaļ mehānisko pulksteni griezt nevar. Ar parastajiem pulksteņiem, kam nav zvanīšanas funkcijas, ir vieglāk - ņem un griez, bet pulksteņiem, kas sit stundas, ir jāgaida, kamēr izsit gan pusstundu, gan stundu.”

Jura un Ievas izveidotajā kolekcijā ir vairāk nekā divi simti dažādu pulksteņu, kas ražoti pagājušā gadsimtā. Senākie - trīsdesmitajos gados, bet jaunākie padomju laika beigās. Visi tikšķētāji gan nepiedzīvošot vasaras laiku. Arī kolekcijas saimnieki labprāt vienreiz izbeigtu šo lēkāšanu starp ziemas un vasaras laiku.

Kultūrtelpas “Pulksteņu māja” saimniece Ieva Zborovska pauž, viņai nepatīk, jo organismam nepieciešams pielāgoties, kas ir grūti – prasot nedēļu vai divas.

Pirms diviem gadiem Eiropas Parlaments atbalstīja pārejas uz ziemas un vasaras laiku atcelšanu no 2021. gada. Tomēr šī iniciatīva atlikta, un pulksteņa rādītājus negriezīsim pēdējoreiz.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Normunds Freibergs: “Bija diskusijas. Sākās arī nacionālās diskusijas, kur katra valsts savā līmenī diskutēja ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem, bet vēl nenonāca pie gala viedokļa, un attiecīgi šis jautājums nav apstiprināts, pastāvošā kārtība paliek spēkā.”

Sākotnēji mērķis pulksteņa rādītāju grozīšanai divreiz gadā bijusi ekonomija. “Tas pozitīvais no pārejas uz vasaras laiku mūsu laika zonā ir vairāk gaišais laiks, līdz ar to tūrisma aktivitātes iegūst. Darbs divās maiņās varbūt.. vēl kaut kādas tādas lietas, bet tie sākotnējie iemesli – rūpnieciskie un elektroenerģijas ietaupījumi,” bilst Normunds Freibergs.

Latvija savu nostāju - atteikties no sezonālās laika maiņas - paudusi jau 2019. gadā.