Vēl viena palīdzība, ko Latvija var sniegt Ukrainai, ir dzīvnieki - Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vērsies publiski ar aicinājumu atsaukties zirgu staļļu īpašniekus, kuri varētu uzņemt zirgus no Ukrainas. Pēc neoficiālas informācijas, Latvijā jau transportēti vairāki zirgi.
Karā Ukrainā cieš arī dzīvnieki. Pārtikas un veterinārais dienests pēdējās dienās pamanījis sociālajos medijos daudzus jautājumus un arī interesi par iespēju nogādāt zirgus uz Latviju no kara plosītās valsts. “Mēs redzam diezgan lielu atsaucību, vērojot, kā dalās ar visu informāciju sociālajos medijos. Mēs arī esam saņēmuši atgriezenisko saiti, kur Ukrainas cilvēki pasaka paldies, ka redz tādu iespēju,” saka Kristīne Lamberga, PVD Veterinārās uzraudzības direktore.
Šobrīd atsaukušies 80 cilvēki, kuri var uzņemt pie sevis zirgus. Tieši šodien Latvijā nogādāti pirmie zirgi, kuri laimīgi nonākuši pie zirgaudzētājiem Latvijā. Kur viņi šobrīd ir, atklāts netiek, jo viss notiek nekoordinēti, izmantojot privātus sakarus. “Ir jāsaprot tas, ka no Ukrainas šobrīd reālas izredzes izvest dzīvniekus, ir ļoti grūti, jo zinām, ka paši cilvēki netiek ārā. Šī kustība ir ļoti lēna. Kā ietu ar zirgiem, mēs nevaram prognozēt,” norāda Kristīne Lamberga.
Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents Edgars Treibergs ReTV saka - mūsu valsts var uzņemt vairākus simtus zirgu, ja būs nepieciešams. Par to, cik plānots ievest, viņam ziņu nav, bet tiklīdz vajadzēs, tā paši brauks pakaļ. “Tur bija doma par sešiem zirgiem grupiņā vest laukā. Ja viņi dos komandu, mūsu cilvēki ir gatavi braukt un savākt viņus. Ja vajadzēs, ievedīs 50, ja vajadzēs, ievedīs simts. Lielu ierobežojumu nav,” pauž Edgars Treibergs, Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents.
Valmiermuižas zirgu staļļa pārstāvji ReTV norāda arī uz daudziem nezināmajiem - kas notiks ar cilvēkiem, kuri brauks līdzi zirgiem, jo īpašnieks vai treneris ļoti iespējams dosies līdzi dzīvniekam. “Mēs pieņemam lēmumu, ka mēs palīdzam zirgiem, mums uzreiz nāk atbildība par cilvēkiem, kur viņi dzīvos, kur viņi paliks. Man liekas, ka tā ir lielākā problēma, bet, protams, vēl jau pienāks tas laiks,” saka Rufina Juraša, Valmiermuižas zirgu staļļa meistare.
Arī zirgaudzētava Kocēnos, kurā ir 50 zirgi, ir gatava uzņemt astoņus zirgus. Viņus nesatrauc papildu izmaksas, ja ieradīsies vēl astoņi zirgi no Ukrainas. Bažas rada vienīgi slimības. SIA “Zirgaudzētava Kocēni” līdzīpašniece Dace Stūre: “Mēs varam saskarties ar to plaši izplatīto Eiropas pleuropneumonijas paveidu un visām slimībām - zirgu gripa, kas tagad ir Eiropā aizgājusi. Piemēram, ja atbrauc viņu sporta zirgi, ir jārēķinās, ka šie zirgi var kādu slimību pārnēsāt. Mums ir trīs staļļi, kurus var norobežot, kad sākās karantīnu dienas. Viņi stāv 30 dienas karantīnā, tad tikai iet saskarsmē ar mūsu pārējiem zirgiem.”
Visi zirgi no Ukrainas tiek vesti caur Poliju, kur arī tiek formēti dokumenti. Latvijā PVD nāks pretī ar veterināro uzraudzību mājdzīvniekiem. “Tad, kad šie dzīvnieki nonāks, tad arī veterinārā uzraudzība, veselības uzraudzība, vakcinācija pret trakumsērgu, dzīvnieku apzīmēšana, čipošana, viss tiks izdarīts. To gan valsts nodrošinās no valsts budžeta līdzekļiem,” norāda Kristīne Lamberga, PVD Veterinārās uzraudzības direktore.
ReTV sazvanīja vienu no Ukrainas dzīvnieku palīdzības centriem. Tieši šodien ir atvērts palīdzības tālrunis dzīvnieku glābšanai, jau pirmajā stundā līnija bija karsta.
