Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā zinātnieki noslēguši pētījumu, radot jaunu metodi kosmosa objektu detektēšanai. Tā spētu nofiksēt un laicīgi brīdināt par to, ka Zemei tuvojas ne tikai nelieli objekti, bet arī komētas un asteorīdi, kas var būt bīstami.
Kā filmas scenāriju no zinātniskās fantastikas, - tā par jaunāko izstrādāto metodi stāsta Latvijas zinātnieki Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Projektā iesaistīti arī teleskopi Irbenē. Tagad metodi var izmantot ikvienā valstī, lai precīzāk uztvertu asteroīdus, komētas un kosmiskās atlūzas, kas var apdraudēt visu kopējo Zemes telpu. “Ideja bija izveidot metodes, kas atļauj detektēt objektus kosmosā, kas parastiem līdzekļiem nav redzami. Piemēram, asteorīdi, kas lido no Saules puses,” stāsta Vladislavs Bezrukovs, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks.
Par šādu, visai cilvēcei svarīgu metožu izstrādi kopš 2005. gada bija ieinteresējušies arī zinātnieki no Ķīnas, Itālijas un Ukrainas. Katras valsts teleskopi mēģināja veikt visprecīzākos mērījumus. Tomēr 2014. gadā pētījumi pārtrūka, jo politiskā situācija Krimā liedza izmantot teleskopus Ukrainā, zinātnieki vairs neturpināja starptautiskos projektus kopā. “Debesis vēro milzums optiskās sistēmas. Ja meklēsiet, atradīsiet informāciju par miljoniem asteorīdu. Debesis vēro nepārtraukti. Īpaši seko tiem objektiem, kas var kļūt bīstami zemei, “ atzīst Nikolajs Dugins, projekta vadītājs no Krievijas.
Zinātniekus iedvesmoja tas, ka rezultāts kalpotu starptautiskiem mērķiem, jo aizsardzībai no bīstamiem kosmosa objektiem nav pasargāta neviena valsts. Minētās metodes pamatā ir pielietots efekts, kas rodas, ja spilgts debess ķermenis apgaismo pētāmo. Novērojamais objekts atrodas starp raidītāju un uztvērēju, kas ļauj fiksēt to, ko nespēj optika. “Mūsu zināšanu līmenis, cilvēces tehniskās prasmes tuvojas tam, ka varam kontrolēt kosmosa telpu, notikumus, kurus pirms tam nespējām ietekmēt. Domāju, ka neesam tālu no tā, ka radīsim kādu globālu sistēmu,” saka Maria Nečajeva, projekta dalībniece no Ņižņijnovgorodas.
Pagājušajā gadā Irbenē tika veiktas vairākas novērojumu sesijas, pielietojot abus Irbenes teleskopus, no Ziemeļkurzemes tika novērotas vairāk kā divdesmit kosmiskās atlūzas un satelīti. Pētījums līdz šim realizēts ar Latvijas Zinātnes padomes grantu palīdzību, tomēr šim gadam finansiālais atbalsts vairs nav iedalīts. “Tas ir ļoti liels trūkums Latvijas zinātnei, ka nav šī pēctecība, ka mēs nevaram garantēt finansējuma plūsmu caurmērā vismaz piecu līdz sešu gadu apmērā, kā tas ir Rietumeiropas institūtos, kad izveidotā komanda strādā ilgāku laika posmu jau pie konkrētas problemātikas,” saka Karina Šķirmante, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētniece.
Izveidotā metode ļauj atklāt kosmosa objektus neatkarīgi no tās formas, materiāla un starojuma. Zinātnieki gan stāsta, ka šo metodi var pētīt vēl ilgi nākotnē, palielinot uztveršanas precizitāti.
