Rāznas ezera krasts atsevišķās vietās sācis pārtapt par purvu, tāpat pēdējos gados skatu uz ezeru aizklāja blīvas niedru audzes. Lai nezaudētu bioloģiskās un ainaviskās vērtības, Rāznas ezerā uzsākta vides saudzēšanas projekta īstenošana. Tā gaitā šobrīd notiek ūdensaugu pļaušana un dūņu izvākšana no aizaugušākajām vietām.

Ūdenstilpju krastu attīrīšanas tehnikas rosība Rāznas ezerā manāma jau kopš jūlija vidus. Vairākās ezera piekrastes zonās notiek niedru pļaušana, gan tiek izvākta sakrājusies atmirušo niedru masa un niedru sakneņi. Minētie darbi rit biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projekta gaitā, kas Dabas aizsardzības pārvaldes pēdējo gadu pieredzē ir apjomīgākais šāda veida projekts.

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Inga Hoņavko: “Reti kur atsedzas skatam ezers kā laukums. Šeit, pie Strodiem, tā bija tāda neliela pludmales zona, neliels koridoriņš, kur varēja ieraudzīt ezeru. Tā bija niedru siena vairāk kā 50 metrus iekšā ezerā. Un tas ir tas, ko mēs zaudējam – ainaviskā vērtība, Protams, aizaugot šiem krastiem, nenotiek vairs seklūdens daļas ūdens apmaiņa. Nenotiek viļņošanās krastos, zūd Rāznas ezeram raksturīgie smilšainie krasti.”

Atmirusī ūdensaugu masa Rāznas ezera piekrastē krājusies vairāk nekā 50 gadu garumā, kā rezultātā atsevišķās vietās bija sācies pārpurvošanās process. Krasta attīrīšanas darbi ir tehnoloģiski sarežģīti, un darbu veicējiem jau nācies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem. SIA “Piekraste.lv” valdes loceklis Māris Ozarskis: “Pārpurvojums daudz lielāks, kāds bija prognozēts. Un pārpurvojuma biezums bija paredzēto 32 centimetru biezumā reālais bija 65, dažās vietās pat sasniedza vairāk – 70 centimetrus. Projekta teritorijā bija izvietoti murdi, kas attiecīgi mums neļāva pļaut vietas, kur bija paredzēts pļaut. Tas pagaidām tiek risināts. Tiks domāts par pļaušanu vai atstāšanu zvejniekiem.”

Inga Hoņavko: “Darbības ir ļoti limitētas laikā, jo mēs strādājam tajā brīdī, kad ir vismazākā iespējamā negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Primāri tiek ņemts vērā šis putnu ligzdošanas laiks un zivju nārsta laiki. Līdz ar to šī darbība Rāznas ezerā ir atļauta tikai no 15. jūlija līdz 30. septembrim.”

Kā atklāj projekta vadītāja Inga Hoņavko, gatavošanās projektam sākta jau pirms diviem gadiem. Pirms aktīvas Rāznas ezera attīrīšanas darbu uzsākšanas ilgu laiku aizņēma dažādu ekspertīžu veikšana.

Inga Hoņavko: ““BIOR” atzinums ir jāsaņem, ir jāsaņem atzinums par ietekmi uz apkārtējiem ūdens objektiem, ir jāsaņem atzinums no sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertiem. Noslēdzoties šiem darbiem, 2023. gadā mums ir jāveic atkārtota zivsaimnieciskā ekspertīze, lai novērtētu darbu ietekmi uz zivju resursiem.”

Kopumā projekta laikā Rāznas ezerā plānots izpļaut niedrāju audžu platību 35 hektāru platībā. Tam sekos ezera krasta stiprināšana kritiskajos posmos. Viens no tiem ir Rēzeknes novada Lipušku ciemā, kur krasta erozijas dēļ Rāznas ezers pietuvojies reģionālajam autoceļam.

#SIF_NVZ2022