“Kaut kad janvārī ar vīru runājām, ka veikalā paprika šogad ļoti dārga. Teicu, ka obligāti būs jāaudzē pašiem arī šovasar, drīz jau varēsim sēt. Dzirdot vārdu “sēt”, Kārlis, kuram pēkšņi iemirdzējās acis, jo sēt nozīmē rakties pa melnzemi istabas vidū, iesaistījās sarunā un teica, ka arī gribēšot palīdzēt. Kur melnzeme, tur, protams, arī mazā māsa Agnese. Sacīts, darīts, pēc nedēļas iesējām ar,” savu stāstu sāk trīs smaidīgu ķiparu mamma Madara Bauere no Vecpiebalgas. Par Madaru un viņas apģērba kolekciju, kas “aug līdzi bērnam”, ReTV kanālā esam jau stāstījuši. Šoreiz uzmanību pievērsa bērnu mirdzošās acis un mammas darboties prieks kopā ar savam atvasēm.
“Paciņā sēklu daudz, visas arī sadīga,” turpina Madara. “Kopā nolēmām, ka visus mazos dēstiņus paturēsim un pēcāk pārdosim. Bet ar norunu, ka bērniem pašiem būs jāaudzē – mammai nav laika visam vienai, jāpieskata mazais brālis Rūdis un jāaudzē savas puķes. Un izaudzēja viņi arī – Kārlis pats lēja, palīdzēja pārstādīt. Agnese regulāri kaut ko apgāž, pārbauda podiņu saturu. Visa “puķudobe” pagaidām bērnistabā uz lielā galda. Domāju, ka drīz jau nesīsim uz neapkurināmo siltumnīcu, jo mīnusus Bricis vairs nesola,” viņa ar smaidu piebilst.
Man bērni siltumnīcā izauguši
Paprikas stādiņu nav daudz, taču bērnu lepnums par izaudzēto gan varen liels. “Tagad tik jāmeklē pircēji, jo nopelnīto naudiņu nolēmām nolikt un krāt jaunajai pagalma būdiņai ar slidkalniņu. Šis viņiem jau būs labs pirmais priekšstats, ka, lai kaut kas būtu, ir jāstrādā, pašam jādomā un jāgrozās – nevar tikai gaidīt, lai viss ir gatavs. Ceru to bērnos ieaudzināt – domāt un darīt,” noteic Madara. “Iesēti mums ir arī tomāti, sadīgušas manas mīļās puķes, kuru audzēšanu Kārlis gan nesaprot – sak, kāda jēga, ja ēst nevar! Bet es staigāju un priecājos par kosmejām, verbenām, mateolām, cinijām un vēl, vēl virkni citu puķu, jau sāku apsvērt – varbūt laiks domāt par profesijas maiņu!?” nosmej Madara, piebilstot, ka faktiski jau abi bērni viņai tikpat kā siltumnīcā izauguši. “Agnese pat teju piedzimusi tur. Jau no paša sākuma viņi gulēja ratos, es rušinājos, tad viņi rāpoja starp tomātiem, es rušinājos, vēlāk jau cepa zemes kūkas un raka pilis starp tomātiem, tādēļ tikai dabiski, ka arī pašiem rodas interese kaut ko sēt un audzēt,” smaidot noteic laimīgā māmiņa Madara.
Un te nu vietā piebilst, ka Madaras un mazo ķiparu stāsts ir tik dzīvs, sirsnīgs un iedvesmojošs, ka par to plašāk drīzumā pastāstīsim arī skatoties caur TV kameras aci.
