Gāzes un it īpaši elektrības cenu pieauguma dēļ pašvaldībām šoziem jārēķinās ar pamatīgu enerģijai paredzēto tēriņu palielināšanos. Lielajos novados valstspilsētu pašvaldībās tie būs mērāmi vismaz pusmiljona eiro vērtībā. Lai gan izskanējis aicinājums valstij steigties palīgā pašvaldībām, ReTV aptaujātajās vietvarās atklāj, ka finanšu līdzekļus izdosies atrast pašiem.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija ir nākusi klajā ar aicinājumu Ministru kabinetam sākt izstrādāt mehānismus, kā palīdzēt pašvaldībām segt neparedzēti lielās izmaksas sakarā ar elektroenerģijas cenu kāpumu. “Mums ir valsts pilsētas, kur mēs apskatām jau situācijas, kur varētu domāt par tādu apstākļu ieviešanu kā ārkārtas stāvoklis šo resursus cenu pieauguma dēļ. Tas ir ne tikai pašai pašvaldībai, bet ļoti ietekmē arī iedzīvotāju rēķinus, iedzīvotāji griežas pie pašvaldības arvien vairāk un vairāk prasot sociālo palīdzību. Pašvaldībām nav bezizmēra kabatas, kurās tam visam smelties līdzekļus. Tāpēc kopā ar valsti mūsu ieskatā šai problemātikai risinājums. Tas nevar palikt tikai un vienīgi uz pašvaldību pleciem,” pauž Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirekotrs (ZZS).
“Par ārkārtas situācijas izsludināšanu - laikam tur pašvaldībām zināmas iespējas ir, ja viņi to uzskata par nepieciešamu. Tas, ko mēs valdības, koalīcijas sanāksmē runājām, analīze ir tāda, ka šis cenu pieaugums ir īpaši kļuvis straujāks. Un mums ir atbalsta mehānismi aizsargātiem lietotājiem - maksājumi tieši vakcinētajiem senioriem,” norāda Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents (Jaunā Vienotība).
Pašvaldībās šobrīd norit darbs pie pienākamā gada budžetu izstrādes. Jāprognozē arī nākamā gada tēriņi, maksājot par enerģiju. Prognozes nav labvēlīgas. “Pēc kopējiem aprēķiniem uz visu novadu, tie ir aptuveni 650 tūkstoši eiro, kas ir nepieciešami papildus klāt. Nauda, ko esam apvienošanās procesā veiksmīgi novadā ieekonomējuši uz daudzām lietām, diemžēl šī nauda nesanāk attīstībai, bet būs jāapmaksā lielākie elektrības tēriņi,” atzīst Jānis Baiks, Valmieras novada domes priekšsēdētājs (Valmierai un Vidzemei).
“Šobrīd mēs esam plānojuši tā ļoti pieticīgi, rēķinot oktobra cenas. Jā, nu tas bija oktobra cenas, kad tikko sāka celt augšā cenas. Mums ir apmēram pusmiljona elektrības apmaksas palielinājums. Redzot šo cenu kāpumu uz šo brīdi, es pieļauju, ka tas varētu, ja tas šādā veidā turpināsies, tad tas varētu būt miljons, miljons divi tūkstoši. Tas ir nežēlīgs cenu kāpums budžetam,” saka Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs (Latvijas Zaļā partija)
Vienlaikus ReTV aptaujātās pašvaldības ārkārtējās situācijas izsludināšanu īsti neuzskata par nepieciešamu. Izmaksu pieaugums patiesi būs liels, bet finansējumu izdošoties atrast pašu spēkiem. Rēķini ievērojami pieaugs nākamā gada mēnešos. Šobrīd situācija vēl neesot tik dramatiska. “Ja tā turpināsies, tad droši vien mēs kā pašvaldība būtu priecīgi saņemt kādu valsts pabalstu šai te pozīcijai. Ja šādos tempos augs tā cena arī turpmāk, mēs nespēsim šos izdevumus segt. Tas ir tā, ka pavasara mēnešos sākas palu laiki, kad tā elektrības cena krītas. Pagaidām ceram uz to, bet laiks rādīs,” norāda Ronalds Fricbergs, Liepājas domes izpilddirektors.
“Vai vajadzīga ārkārtas situācija, es nezinu. Manuprāt, tā situācija vēl nav tāda. Pašvaldība turpinās strādāt,” saka Jānis Baiks.
“Es īsti neredzu, ka valsts varētu šajā visā iesaistīties, kā varētu kompensēt elektrības cenu kāpumu. Varētu tur protams PVN un kā citādi, bet tā ir niecīga sadaļa. Protams, tie ir daži miljoni uz visu Latviju, ko varētu ietaupīt, bet sitiens gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām ir pietiekoši spēcīgs,” uzsver Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs (Latvijas Zaļā partija).
Pašvaldībās atzīmē, ka lielu slogu nākamā gada budžetos radīs sociālo pabalstu izmaksu pieaugums. Jēkabpils novadā atšķirībā no Valmieras novada norāda, ka, iespējams, pieaugs arī administratīvās izmaksas, jo jāpaplašina, piemēram, pašvaldības policija, kādas mazajos novados pirms apvienošanās nemaz nebija.
Atgriežoties pie enerģijas izmaksu pieauguma, jāatzīmē, ka Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie mehānismiem, lai kompensētu mājsaimniecību un uzņēmēju rēķinus. Savukārt par atbalstu pašvaldībām atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
VARAM komentārs: “Ministrija jau otro gadu īsteno aizdevumu programmu pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Viena no aktivitātēm ir energoefektivitātes celšana pašvaldību ēkās, ko var izmantot kā vienu no iespējām izmaksu mazināšanai. Papildus aktivitātes ministrija nav plānojusi, taču zināms, ka valdība šobrīd strādā pie iespējamajiem risinājumiem un VARAM iespēju robežās iesaistīsies.”
Likums nosaka, ka pašvaldību budžeti jāizveido divu mēnešu laikā - kopš brīža, kad pieņemts valsts budžets. Saglabājas jau pagājušogad pārdalītā valsts un pašvaldību proporcija iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalē - valstij paliek ceturtā daļa, bet pašvaldību budžetos ieripo trīs ceturtdaļas šī nodokļa.
Foto: Freepik
