Nodokļu reforma, kas stājās spēkā šā gada pirmajā jūlijā, tika ieviesta galvenokārt ar nolūku palielināt sociālo drošību, panākot, ka sociālo nodokli maksā arī daudzi līdz šim sociāli neapdrošināti cilvēki. Tomēr efekts ir bijis citāds - negatīvs. Izmaiņas vissmagāk skārušas mikrouzņēmumus, kuros ir darbinieki. “Šajā nodokļu režīmā nodokļu lēciens bija visneadekvātākais…. 70-80 procentus,” saka Lienīte Skaraine, LTRK viceprezidente, Mazo un vidējo uzņēmēju padomes priekšsēdētāja.
Mikrouzņēmumi vai nu atlaida darbiniekus, vai pārveidoja uzņēmējdarbības formu. Taču reforma negatīvi ietekmējusi arī uzņēmumus, kuri darbojas vispārējā nodokļu režīmā un kuros darbiniekiem ir nepilna slodze. Tajos darbiniekus vai nu atlaida, tā vietā turpmāk pērkot ārpakalpojumus, vai meklēja iespēju palielināt darbinieku slodzi, lai varētu maksāt minimālo algu, līdz ar to – arī minimālo sociālo nodokli. “Un trešā grupa ir pašnodarbinātie… nav jāmaksā minimālā sociālā likme,” saka Lienīte Skaraine.
Tie, kuri ienākumu prognozi neiesniedza, tagad ar bažām gaida 20. decembri, kad no Valsts ieņēmumu dienesta pienāks rēķins. Tas var izrādīties smags trieciens pašnodarbinātajiem ar nelieliem ienākumiem, jo tad nāksies maksāt nodokļus par nesaņemtiem ienākumiem. Rēķini varot būt pat 500 eiro apmērā vai lielāki.
Eksperti piekrīt: nodokļu reformas ideja – panākt, ka, samaksājot sociālo nodokli, plašāks cilvēku loks tiek “apdrošināts” bezdarba vai slimības gadījumā, ir apsveicams. Tomēr iznākums ir neveiksmīgs – nelielu ienākumu saņēmējiem situācija pasliktinājusies vēl vairāk.
Ekonomisti ieteikuši izmaiņas atcelt un atgriezties pie iepriekšējās kārtības – līdz tiek izstrādāta pārdomātāka reforma, kuru turklāt vajadzētu ieviest tad, kad būs beigusies ar pandēmiju saistītā krīze. Saeimā šobrīd tiek izskatīta arī iedzīvotāju parakstīta iniciatīva, kas pieprasa nodokļu reformas atcelšanu. Atbildīgās komisijas vadītājs piekrīt – reforma nav bijusi pārdomāta. “Es uzskatu, ka neviens šajā pasaulē no algas bagāts nav kļuvis… bet pašreiz es esmu saucēja balss tuksnesī,” saka Mārtiņš Bondars, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.
Gan komisijas vadītājs, gan intervētie eksperti Latvijas nodokļu sistēmu kopumā vērtē kā ārkārtīgi sarežģītu un birokratizētu; pat nodokļu ekspertiem tajā grūti orientēties, par vienkāršiem darba ņēmējiem pat nerunājot. Tas nestimulē vēlmi maksāt nodokļus un uzticēties valstij, akcentē speciālisti.
