Latvijā šobrīd ir 122 valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apņēmusies divu gadu laikā to skaitu vairāk kā četrkāršot. Taču reģionos briest bažas, ka rezultātā iedzīvotājiem attālākajos reģionos būs daudz mazākas iespējas saņemt palīdzību.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nebūt nav vienīgā, kas pēdējās piecgades laikā samazinājusi savu klientu apkalpošanas centru tīklu. Līdzīgi rīkojies arī Valsts ieņēmumu dienests. Taču, ja tiek likvidēti klientu apkalpošanas centri, reģionos rodas bažas, vai arī valsts iestāžu reģionālās nodaļas kopumā netiks likvidētas. “Valsts iestādes saka vienkārši: “Jūs gribat, lai šeit būtu noteikts dienests? Iedodiet mums telpas, apmaksājiet remontu, apmaksājiet siltumu, citādāk jūsu cilvēki brauks uz Daugavpili.” Nākošajā etapā viņi teiks: “Jūsu cilvēki brauks uz Rīgu.”,” saka Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs.
VARAM pārstāvis mierina, ka atsevišķas iestādes jau ir atradušas risinājumu, kā novērst šādu centralizāciju. “Iestādes savas reģionālās nodaļas aizvien vairāk sāk uztvert kā daļu no sava centrālā biroja. Parādās pieeja, ka reģionālo nodaļu darbinieki tiek specializēti kādā specializētā jautājumā. Piemēram, viena nodaļa nodarbojas ar pensiju jautājumiem, cita - bezdarbnieku pabalsta jautājumiem,” pauž Uģis Bisenieks, VARAM pārstāvis.
Līvānu klientu apkalpošanas centrs (KAC) ir viens no jaunākajiem Latvijā, novada domē tāda izveidei telpas atrastas vien pērn. Pretējā gaiteņa galā gan joprojām darbojas vairākas valsts iestādes. Piemēram, VSAA kas jau pārskatījusi savu kā iestādes klientu apkalpošanas centru tīklu. “Veroties šiem pašvaldību klientu apkalpošanas centriem, mēs, sākot ar 2015., 2016. gadu, esam aizvēruši savus klientu apkalpošanas centrus. Kā, piemēram, kādreiz mēs bijām Ķekavā, bijām Salaspilī, bijām Aizputē,” saka Ilze Andresone, VSAA direktora vietniece klientu apkalpošanas jautājumos.
Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā var noskaidrot, kāds pabalsts pienākas, piemēram, kļūstot par vecāku. Tajā var arī iesniegt gada ienākumu deklarāciju, vismaz saņemt konsultāciju, kā to izdarīt. Pēdējā laikā gan visbiežāk iedzīvotāji lūdz izdrukāt Covid-19 sertifikātus, novērojušas darbinieces Līvānos.
VSAA šobrīd piedalās arī pilotprojektā, kura gaitā četros KAC tiek izmēģināts, vai iedzīvotājiem ir ērti konsultācijas ar speciālistiem saņemt video formātā tiešsaistē. Ne visiem iedzīvotājiem pašiem savās mājās ir iespējas un zināšanas, kā saņemt valsts pakalpojumus tiešsaistē. “Lielā, stratēģiskā ambīcija ir izveidot vairāk kā 500 punktus ar nolūku panākt, lai katrā novada pagastā būtu klātienē iespējama valsts un pašvaldības pakalpojumu pieteikšana,” pauž Uģis Bisenieks.
Lai gan kopumā publiskajā sektorā nodarbināto skaits salīdzinājumā ar privātajā sektorā strādājošajiem Latvijā ir pārāk liels, daudzas valsts iestādes tik tiešām varētu no Rīgas pārcelties uz reģioniem - atzīst ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. “Noteikti ir lietas, kuras reģioni var darīt un kuras vajag no Rīgas celt ārā. Es zinu, ka Valsts arhīvam viena liela nodaļa darbojas Alūksnē. Šādi precedenti jau ir.”
Jānis Turlajs gan uzsver, ka šāda prakse iespējama tikai tādiem darbiem, kuros nav nepieciešama klātienes komunikācija ar iedzīvotājiem vai nav nemitīgi jāpārvietojas, piemēram, datu apstrādei. Tikmēr pašvaldībās joprojām nezaudē cerību, ka ne tikai valsts iestādes, bet arī ministrijas apsvērs iespēju pārcelties uz reģioniem. “Rīgā šobrīd neredz, kādas ir tās katram iedzīvotājam vajadzības uz vietas. Latvija it kā ir maza, bet dažāda. Nesalīdzinās Pierīgu ar Ventspili vai citām nacionālās nozīmes attīstības centru pilsētām. Būtībā viens likums vairs nestrādā, tas ir jāpiemēro katrai vietai,” pauž Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs.
Jāatgādina, ka attīstības centra esamība vai neesamība kalpoja par vienu no galvenajiem faktoriem, kā tika apvienotas pašvaldības. Taču, cik spēcīgiem vai kādām iestādēm tajos obligāti jābūt, vienā likumā nav apkopots.
