Reģionos joprojām trūkst ģimenes ārstu

Šis gads Kuldīgas novadā sākās ar to, ka divi ģimenes ārsti pensionējās, bet pērnā gada nogalē viens pēkšņi devās mūžībā. Pie esošā ģimenes ārstu trūkuma tas situāciju radīja vēl kritiskāku. Vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju bija jāmeklē cits ģimenes ārsts. Bet arī citi ir jau noslogoti, līdz viņiem jāmēro daudz garāks ceļš. Šāda situācija ir daudzviet reģionos – ārsti noveco, bet jaunie vairāk dod priekšroku Rīgai un tās pierobežas novadiem. 

Ģimenes ārsta darbības pārtraukšanas dēļ doktorāts slēgts uz nenoteiktu laiku. Ēdolē ir palicis viss, ārstam pēdējo reizi izejot pa durvīm. Telpas atrodas otrajā stāvā, atverot te jaunu praksi, jānodrošina piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Aptuveni 200 pacientu, kas bija šai praksē, pārņēmusi daktere Sarmīte Opmane, kas strādā Kuldīgā. Viņas praksē nu ir teju 2000 pacientu. Viņa saka, ka tas ir maksimums, citādi cietīs kvalitāte. “Mēs no savas puses esam nodrošinājuši, ka iedzīvotājiem būtu iespēja nokļūt Kuldīgā ar pagasta autobusu. Cilvēkus aizvedam un atvedam atpakaļ uz Ēdoli,” saka Ēdoles pagasta pārvaldes vadītāja Anda Upleja.

Šobrīd Kuldīgas novadā 18 ģimenes ārstu vietā palikuši 15. Katram prakses ir jau nokomplektētas, tāpēc no citiem ģimenes ārstiem var pārņemt dažus simtus, bet ne visus pacientus. Līdzīgi ir arī Skrundā, kur bija trīs ģimenes ārsti, bet nu ir divi. Prakses ir pārslogotas. Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietniece Nellija Kleinberga: “Mēs esam iesaistījuši apkārtējos novadus, tai skaitā Dienvidkurzemi, tai skaitā Saldu, kur esam lūguši ģimenes ārstu prakšu īpašniekiem, ārstiem pieņemt šos cilvēkus.”

Šobrīd Latvijā ir 1220 ģimenes ārstu. No tiem 439 ir vecumā no 64 gadiem. Tieši pensionēšanās ir galvenais iemesls, kāpēc ārsti beidz savas darba gaitas. Turklāt ģimenes ārstu trūkums ir problēma reģionos, ne Rīgā un Pierīgā, atzīst Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Ārstus šobrīd meklē Liepājā, jau minētajā Skrundā, arī Valkas, Valmieras, Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils novadā. NVD Līgumpartneru departamenta direktore Daiga Vulfa: “Katru gadu rezidentūru beidz 25, 30, pat pāri 30 jauno ģimenes ārstu. Vai tas ir nepietiekoši? Varbūt pat nav nepietiekoši, jo īstenībā mums jau ir jaunajiem visiem jānodrošina vieta. Cita lieta ir, kāpēc jaunie ārsti nevēlas doties strādāt uz reģioniem.”

Lai kļūtu par ģimenes ārstu, jāmācās ir deviņus gadus. Tai laikā ne vienam vien jau ir izveidota ģimene, jaunie ārsti ir iesakņojušies tuvāk studiju vietai, darbs ir arī ārsta otrajai pusītei, to visu mainīt ir grūti – tas tiek minēts kā galvenais iemesls, kāpēc reģionus par savu darbavietu viņi izvēlas mazāk. Turpmākajos gados situācija neuzlabosies – šogad pelnītā atpūtā Latvijā dosies 25, nākamgad 45, vēl pēc gada 62 ģimenes ārsti. Tikmēr reģionos viens no cerību stariem ir pašvaldību stipendijas rezidentiem. Kuldīgas novadā šobrīd tajā ir piesaistīti divi topošie ārsti, ir izsludināta jauna pieteikšanās.


Foto: Freepik