Vēl vasaras izskaņā augstākās izglītības iestādēs turpinājās papilduzņemšanas studijām. Izskanēja bažas, ka budžeta vietas tā arī paliks neaizpildītas dažādu apsvērumu dēļ. Kāda ir situācija, studiju semestrim sākoties?
Situācija reģionu augstskolās un universitātēs ir neviennozīmīga – dažviet studentu ir pat vairāk, citviet joprojām ir brīvas vietas, tiek turpināta pieteikumu izskatīšana. “Kopējais pirmkursnieku skaits ir lielāks par tūkstoti, kas tiešām pēc ilgiem laikiem mums ir pārsniegts. Protams, tas ir pateicoties šai jaunajai programmai – māszinības. Tajā pašā laikā diemžēl jāatzīst, ka nav piepildījusies prognoze ar dabaszinātņu, matemātikas fakultātes programmām - fizika, matemātika, - kur abos līmeņos (gan bakalaura, gan maģistra) šajā gadā pat grupas netika atvērtas pilnībā,” skaidro Jānis Kudiņš, Daugavpils Universitātes rektora vietnieks.
Tik skaudra situācija, ka jāslēdz programmas, nav Ventspilī, taču arī tur aina nav spīdoša. “Jūlijā un augusta pirmajās dienās tiešām dienas studētgribētāju nebija tik daudz. Te ir jāskatās tiešām par programmām. Patiesi liels prieks, ka vērojams pieaugums tulkošanas studijās. Papilduzņemšanā tiešām šis kopējais skaits atpaliek nedaudz no iepriekšējā gada,” pauž Kārlis Krēsliņš, Ventspils Augstskolas rektors.
Ventspils Augstskolā atzīst – kritums ir aptuveni 10%. To skaidro ar Covid-19 ieviestajām korekcijām studiju procesā: “Mēs tā paskaitījām – aptuveni 30, 40 studentu, kur mums ir tā starpība, tas ir tādēļ, ka viņiem bija jautājums, vai varēs studēt bez Covid-19 sertifikāta. Kā mēs zinām, pēc 10. oktobra, ja studējošais studē valsts finansētā studiju programmā, tad ir jābūt klātienē.”
Savukārt Liepājas Universitātei izdevies piesaistīt par simts studentiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Tikmēr Vidzemes Augstskolā atzīst – šogad pieteikumu studijām ir mazāk nekā citus gadus, konkrētus skaitļus gan neminot. Neaizpildītas ir žurnālistikas un tūrisma budžeta vietas, kaut arī līdz šim tās ir bijušas vispieprasītākās.
Lai spriestu par iemesliem, augstskolā domā, ka vajagot kompleksu izpēti. Tiesa gan - sekmīgāk tur ir ar maģistra un doktora līmeņa studijām. Vērojams arī ārzemju studentu skaita pieaugums. Par kopējo ainu ReTV Ziņām komentē Andris Teikmanis Augstākās izglītības padomē. “Studētgribētāju skaits bija lielāks nekā 2017. gadā, par 10 līdz 15%, tas atkarīgs no augstskolas. Droši vien kaut kādā ziņā arī šie te Covid-19 ierobežojumi pārvietoties, studēt citās valstīs ir nodrošinājuši, ka nav krituma.”
Vienlaikus gan padomē atzīst – studējošo skaita pieaugums vairāk attiecināms uz izglītības iestādēm Rīgā, tādējādi dažas reģionu augstskolas programmas atstājot zaudētājos. “Tāda ir diemžēl Latvijas realitāte. Nevarētu teikt, ka augstākā izglītība būtiski atšķirtos no visām citām problēmām, kas saistītos ar iedzīvotāju plūsmām un iedzīvotāju skaitu Latvijas reģionos. Protams, iedzīvotāji pārvietojas uz tiem reģioniem, kur ir ekonomiski aktīvāki un kur ir lielākas darba un mācību iespējas.”
Precīzāki skaitļi un statistika būs zināma oktobra mēnesī, kad būs apkopoti visi dati, būs pilnībā noslēgti līgumi ar studentiem.
