Reģionu slimnīcās līdzīgas problēmas

Veselības ministre Līga Meņģelsone, lai iepazītos ar reālo situāciju Latvijas slimnīcās, līdz šim jau apmeklējusi vairākas slimnīcas Latgales reģionā, arī Dobeli, Cēsis un Aizkraukli. Nule kā ir apmeklējusi arī Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu Ventspilī ar filiāli Talsos. Uzklausot mediķus Kurzemē, arī šajā reģionā medicīnas darbinieki pauž bažas par ārstu un medmāsu pieaugošajām vakancēm un reģionālo slimnīcu finansējumu. 

Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektā četru gadu laikā Latvijas slimnīcu infrastruktūrā tiek investēts 181 miljons eiro, tomēr naudas reģionālajām slimnīcam kā nepietiek, tā nepietiek. Ventspils pašvaldība, kas ir lielākais SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” kapitāldaļu turētājs, skaidro, ka naudas trūkumu veselības nozarē pastiprina energokrīze, būvniecības izmaksas un inflācija. “To palielinājumu, ko valsts piešķir, bieži vien apēd ne jau cilvēku algas, jauni ārsti un kavlificētākas iekārtas, bet tieši izdevumi. Nauda aiziet betonos, slimnīcām uzkrājas parādi, un tas ir pilnīgs absurds! It kā šī nauda tiek piešķirta, bet tā pazūd kā smiltīs un līdz pacientiem neaiziet,” saka Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Veselības ministrijas pārstāvji, apmeklējot Ventspili un Talsus, piedalījās  vēstījuma kapsulas iemūrēšanā  Ventspils slimnīcas topošajā Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, kas paredz arī jaunas laboratorijas telpas. Līdzekļi šim projektam ir saņemti tieši no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda, kas kā vairākām Rīgas,  arī Liepājas,  Vidzemes,  Daugavpils, Rēzeknes, Jelgavas  un Jēkabpils reģionālajam slimnīcām ir paredzēti  kā koordinēta  palīdzība pēc Covid-19 krīzes un kā ilgtermiņa programma, kas atbalsta  reformas. Tomēr tieši reģionālās slimnīcas ziņo par naudas trūkumu budžetos. Vītoliņš: “Ja nemaldos, 180 miljoni, kas ne visi bija paredzēti Rīgai. Reģioniem puse – 90 miljoni, 90 – miljonu Rīgai. No turienes arī nauda investīcijām, un es ļoti ceru, ka tā būs arī turpmāk un reģioni netiks aizmirsti.”

Veselības ministre ar interesi uzklausīja arī ārstus un māsas, kas piedalījās Ventspils slimnīcas jaunās nodaļas vēstījuma kapsulas iemūrēšanas svinīgajā brīdī. Par to, ka reģionālajās slimnīcās trūkst personāla, ministre esot informēta. “Mēs varam teikt, ka trūkst. Bet tad sāksim detalizēti:  kur trūkst, kāpēc trūkst. Jā, mums trūkst ģimenes ārsti. Mums vajadzētu vairāk. Tajā pašā laikā redzam, ka ģimenes ārsti ka rezidentūru katru gadu beidz 55 jaunie ģimenes ārsti. Tad sāksim analizēt, kapēc tomēr mums nepietiek šo ģimenes ārstu. Ļoti daudzi jaunie ģimenes ārsti gaida rindā uz Rīgu un Rīgas reģionu, un mums ir ļoti grūti piesaistīt citiem reģioniem.” 

Patlaban Latvijā trūkst 300 ārstu un 8000 medicīnas māsu, ziņo Latvijas Ārstu biedrība. Vidējais ģimenes ārstu vecums Latvijā ir 55. gadi.

Veselības ministrijas nākamās darba vizītes plānotas Valmieras un Liepājas slimnīcās.