Reņģes eksotiskā mērcē? Zivju pārstrādes uzņēmumiem jaunas iespējas

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) atklāts zivju apstrādes studiju un pētniecības centrs. Tas būs ieguvums ne vien studentiem un zinātniekiem, bet arī zivju pārstrādes uzņēmējiem, kuri varēs ātri izmēģināt un pārbaudīt jaunus produktus. Latvijā ražotā zivju produkcija pašreiz tiek eksportēta uz 63 valstīm.

LBTU šogad lauksaimniecības fakultāte apvienota ar pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Šodien fakultāte ieguva zivju apstrādes studiju un pētniecības centru, kas pašreiz esot vienīgais ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Dace Siliņa: “Pārtikas virzienā par zivīm jau ir bijuši pētījumi. Mums ir atsevišķa ēka – pārtikas institūts, kur arī ir iekārtas, bet šis centrs dod plašāku iespēju pētīt. Ne tikai dažādus jaunus produktus, bet arī, ja mēs runājam par aprites ekonomiku, tad to, kas paliek pāri pārtikas produktu ražošanā.”

Jaunais centrs līdzinās vidējam zivju pārstrādes uzņēmumam. Tajā atrodas laboratorija ar 60 eksperimentālām zivju apstrādes un pārstrādes iekārtām. Īpašais lepnums esot vakuuma kuteris. “Samaļ, sasmalcina ļoti smalki. Praktiski, ja izlaižam caur gaļas mašīnu, masa ir graudaina, bet šeit jau būs vienmērīga masa, ko varam pildīt apvalkos vai trauciņos,” saka projekta idejas autors Mārtiņš Šabovics.

Zivju centrā būšot iespējams veikt gan pilnu zivju apstrādes procesu, gan tikai kādu uzņēmēja izvēlētu posmu. “Mēs rūpnīca nebūsim, bet varam palīdzēt uzņēmējam atrisināt dažādas problēmas. Piemēram, uzņēmum ir jāpalaiž kūpināšanas kamera. Tur jāieliek vairāki simti kilogramu, lai redzētu rezultātu. Mums pietiek ar dažiem kilogramiem. Zivis apstrādājam, ieliekam un pārbaudām, līdz ar to tas samazina izmaksas un ātrāk redzams rezultāts,” saka LBTU Zivju apstrādes studiju un pētniecības centa vadītāja Sanita Sazonova.

Zivju pārstrādes uzņēmumu produkcijas lielākie patērētāji vēsturiski bijuši austrumu kaimiņi. Tagad situācija mainījusies. Noiets atrasts Eiropas valstīs un ārpus tām, tāpēc iespēja radīt jaunus produktus uzņēmējiem ir īpaši svarīga. SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs: “Klasiski Latvijā vienmēr bija brētliņa un reņģe, kas tika ietērpta klasiskajās mērcēs – eļlā, tomātu mērcē. Mēs mēģinām tām pašām brētliņām un reņģēm piešķirt ko jaunu un mūsdienīgu. Ietērpt kādās eksotiskās mērcēs vai citādāk pagatavot. Ļoti daudz valstis. Strādājam ļoti aktīvi, braucam uz izstādēm ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Izmantojam visas iespējas, lai radītu jaunu pievienoto vērtību un augtu.”

 SIA “Karavela” līdzīpašnieks Andris Bite: “Nozare eksportē, manuprāt, vairāk nekā 90% no sava saražotā. Kopumā mēs kā nozare ražojam vairāk nekā pirms tam, kad mums galvenokārt bija Krievijas, Baltkrievijas un Austrumu tirgi. Šodien nozare ražo pāri par divsimt miljonu kārbu katru gadu. To pārdodam rietumu pasaulē cilvēkiem, kuri spēj samaksāt un kam garšo labas lietas.”

Andris Bite stāsta, ka zivju pārstrādes uzņēmumiem joprojām trūkstot darba roku cehā, bet gandarījums esot par kvalitatīvi sagatavotajiem pārtikas tehnologiem, arī par jauno centru, ko tagad atliek tikai piepildīt ar darbiem.