Pamatīga skolu tīkla pārveidošanas iecere Daugavpilī raisījusi vecāku, absolventu un arī skolu darbinieku sašutumu. Likvidācijas vai apvienošanās procesos pašvaldība plāno ieraut lielāko daļu pilsētas izglītības iestāžu. Savākti paraksti, plānoti arī protesti, bet dome iecerēto gatavojas skatīt jau 27. janvārī.
Daugavpilī ir 17 skolas un 27 bērnudārzi. To, ka tas ir krietni par daudz, Izglītības pārvalde apzināja jau 2019. gadā, sagatavojot ziņojumu ar piedāvājumu apvienot vairākas vidusskolas. Politiskā atbalsta pamatīgai iestāžu apvienošanai tolaik nebija. Ņemot vērā šo, pagājušā gada beigās Izglītības pārvalde nāca klajā ar piedāvājumu - vairākās vidusskolās neatvērt 10. klases. “Šo te mēs darījām zināmu domes vadībai un arī sabiedrībai. Un domes vadība nepiekrita tam variantam, lika strādāt tālāk. Izvilka mūsu iepriekšējos ziņojumus un iepriekšējos piedāvājumus,” saka Marina Isupova, Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja.
“Ja mēs nestrādāsim tagad ar šiem jautājumiem, tad mums pēc pāris gadiem būs katastrofa Daugavpilī ar izglītību. Tāpēc, ka vispirms skolas neatbilst skolēnu skaitam vidusskolās un ka ievieš jauno kvalitātes rādītāju,” pauž Aleksejs Vasiļjevs, Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks.
Pašvaldības vadība šo uztvērusi kā īpaši steidzami risināmu lietu, jo gan komitejās, gan domes sēdē to plāno izskatīt vienas nedēļas laikā. Gan absolventi, gan vecāki, gan arī skolu kolektīvos strādājošie par drastiskajiem plāniem uzzinājuši tikai aizvadītajās brīvdienās. “Laikam visvairāk sāp tas, ka nebija dota iespēja, nebija laika reāli informēt nedz vecākus, nedz kolektīvu,” saka Elita Boliņa, Daugavpils 12. vidusskolas direktore.
Lielākais pārsteigums ir Daugavpils 12. vidusskolas apvienošana ar vēl vienu vidusskolu un diviem bērnudārziem. Tai trūkst mazāk nekā desmit skolēnu, lai atbilstu minimālajam skolēnu skaita kritērijam. Turklāt - Daugavpils 12. vidusskola ir vienīgā izglītības iestāde pilsētā, kur no visi skolēni mācās tikai latviešu valodā. Vecāki un absolventi vērtē, ka tieši tāpēc ne tikai stundās, bet arī starpbrīžos skolēni savā starpā dod priekšroku saziņai latviešu, nevis krievu valodā. “Stundās runā, bet arī - lauzīti. Bet viss, kas notiek ārpus, kā svešķermenis tā valoda. Sanāk, ka manā ģimenē mani bērni tikai ģimenē runā latviski. Daugavpilī tā ir liela problēma. Mani bērni savā dzimtā valodā jau runā ar akcentu,” atzīst Brigita Madelāne, skolēnu mamma. “Man ir draugs, kas ir teicis, ka gribētu Nacionālajos bruņotajos spēkos dienēt. Bet viņš, pabeidzot vienu no krievu skolām Daugavpilī, nevar to darīt, jo nezina latviešu valodu, nerunā tekoši,” norāda Dainis Bitiņš, Daugavpils 12. vidusskolas absolvents.
“Ja salīdzina ar 2000. gadiem, kad pārsvarā visi pilsētā runāja krievu valodā, pateicoties mūsu skolai un citām latviešu skolām, sabiedrība šeit sāk runāt valsts valodā,” pauž Aleksandrs Setarovs, sporta skolotājs.
Citās skolās Daugavpilī, izņemot ģimnāziju un pamatskolu, pamatā tiek īstenotas mazākumtautību programmas jeb mācības līdz 10. klasei daļēji noris arī krievu valodā. Neapmierinātība ir arī par citu vidusskolu apvienošanu - piemēram, Daugavpils 13. vidusskolas.
Portālā “manabalss.lv” savākti 2300 parakstu pret plānoto reorganizāciju, tie iesniegti domē. Vecāki plāno rīt arī apmeklēt domes sēdi un pulcēties pie skolas, lai, dziedot skolas himnu, aizstāvētu tās pastāvēšanu bez reorganizācijas.
