Restaurācijas nozare sastopas ar grūtībām - jaunieši necenšas apgūt šo profesiju. Pieredzējušie restauratori saka - tikai ar restaurācijas darbu neiztikt. Arī sabiedrībā interese par veco lietu atjaunošanu krītas.
Meistars Egils Viļumsons ReTV saka atklāti - viņš restaurācijai pēc deviņu gadu ilga darba pieliks punktu; neesot vērts. “Mirst, jā, tieši tā. Cik man ir zināms, Latvijā vēl ir palikuši pāris uzņēmumi, kuri tiešām nopietni nodarbojās ar to, tad ir ļoti daudz entuziastu. Domāju no tās restaurācijas sfēras lēnām iet prom, lēnām pārejam uz jaunu izgatavošanu. Tur ir vairāk darba,” saka Egils Viļumsons, kokapstrādes uzņēmuma “Alewood” valdes loceklis.
Gluži kā uzņēmums Alojā, arī Līgatnē, kuri nodarbojas ar restaurāciju, ReTV atzīst, ka tikai ar šo nodarbi, praktiski nevar izdzīvot. “Nav tā cenu samērība starp cenu, ko tev piedāvā, piemēram, par loga restaurāciju, par to darbietilpību, kas ir jāsamaksā,” pauž Egils Viļumsons.
Latvijas Mākslas akadēmijā Restaurācijas programmā katru gadu iestājas vidēji pieci studenti, absolvē - trīs. Gluži kā citur, arī restaurācijā, lai strādātu, nepieciešama pieredze, bet pieredzi nevar iegūt, jo tikai retais vēlas nodarbināt studentus. “Viņiem nav iespējas iet praksē pie speciālistiem. Muzeji nav ieinteresēti šādu sadarbību veidot - tam nav finansējuma. Ja kāds nāk pie meistara mācīties, tad ir jābūt finansējumam, jo tad tas meistars nevar pievērsties savam tiešajam darbam, viņam ir jāstrādā ar mācekli,” saka Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras vadītāja Dace Pāže.
Šobrīd Latvijā ir 160 sertificēti restauratori gandrīz 20 dažādos virzienos - ir grāmatu, mēbeļu, gleznu un citi meistari. No 20 restaurācijas jomām piecās ir tikai viens vai divi meistari Latvijā, bet plašāk par restaurācijas nozares stūrakmeņiem skatieties svētdien raidījumā “Re:Skats” deviņos vakarā!
