Restaurētā Siguldas pils gaida apmeklētājus

Nesen noslēgusies Siguldas jaunās pils restaurācija. Apmeklētājiem tā vēl nav atvērta, tāpēc ar ReTV Ziņu starpniecību būs iespēja ielūkoties, kā tur izskatās.

Siguldas jaunā pils tās pastāvēšanas laikā pārbūvēta vairākkārt. Šobrīd telpās atjaunots interjers, kāds tas bija 1937. gadā, kad saimniekoja Latvijas preses biedrība. Pils interjers ir tās galvenā vērtība, jo tas tiek uzskatīts par unikālu nacionālā romantisma pērli.

Ar grezniem koka panelējumiem rotāta, pirmajā stāvā izvietota svinību zāle. Tur notiks arī laulību ceremonijas - pirmais pāris atjaunotajās telpās gredzenus jau mijis. Īpaši krāšņi abās zāles pusēs izceļas intersijas - mākslas darbi, kas veidoti no dažādas krāsas koka šķiedrām.

Arhitekte Ināra Caunīte saka: “Zāles lepnums ir šis interjers, šie panelējumi, kas ir atjaunoti. Greznie griesti atjaunoti, tiesa gan - daudz ko vajadzēja veidot no jauna, kas bija bojāts.”

Uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai, svētku zālē notiks arī dažādi koncerti un literatūras vakari. “Džezs, klasika, vairāki solisti. Tā kā māja ar rakstniecību saistīta, dosim vārdu arī literāriem lasījumiem,” saka kultūras centra “Siguldas devons” direktore Jolanta Borīte.

Turpat blakus aiz pamatīgām stikla durvīm atrodas kādreizējā ēdamzāle - ar kamīnu, izgaismotiem iekārtiem griestiem un atjaunotu vienu no lielformāta mākslas darbiem. Savukārt ēkas daļā, kur kādreiz atradusies bibliotēka un lasītava, šobrīd jau iekārtota viena no ekspozīcijām.

Uz pils otro stāvu un arī uz torni ved greznas koka kāpnes. Otrā stāva vestibilā un gaitenī vēl jūtams krāsas aromāts. Šeit atjaunoti griestu rotājumi, kolonnas un to kapiteļi. Vairākas telpas pils otrajā stāvā būs atvēlētas radošām izpausmēm vietējiem Siguldas māksliniekiem.

Līdz ar rekonstrukciju, izdevies savienot pils pirmo stāvu un pagrabu. Telpas atvēlētas dažādām saimnieciskām vajadzībām, kā arī atsevišķas pagraba nišas jau nolūkojuši mākslinieki.

Siguldas Jaunā pils ir celta 1878. gadā. Pirmā pasaules kara laikā tā tika izpostīta. Pēc Agrārās reformas ēka iemantoja Rakstnieku pils nosaukumu, jo atpūsties ieradās dzejnieki un rakstnieki. 1937. gadā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā ēka tika pilnībā pārplānota un ieguva jaunu interjeru. Savukārt pēc Otrā pasaules kara pilī atradās sanatorija “Sigulda”, kas darbojas līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai, kad 1993. gadā pilī mājvietu rod Siguldas pašvaldība.


Foto: entergauja.lv