Restaurēts 19. gs. Šarlotes muižas zārks

Šarlotes muižas 19. gadsimta zārks, esot divus gadus atradies restauratoru rokās, atguvis savu seno greznumu – tas darināts no koka, apvilkts ar metāla loksni, sešu rokturu vietā ir astoņi, to rotā metāla pušķi un lapu virtenes. Jāteic, zārks izrādījies daudz dzīvotspējīgāks par pašu Šarlotes muižu.

Tā atradusies Kuldīgas dienvidrietumos pie tagadējā Māras dīķa un piederējusi fon Kleistu dzimtai. Otrā pasaules kara laikā muiža nopostīta. Šis zārks ir vienīgā lietiskā liecība Kuldīgas novada muzeja krājumā par zudušo muižu, kā arī ļauj ielūkoties 19. gadsimta apbedīšanas tradīcijās.

Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle: “Šobrīd priekšmets ir sagatavots eksponēšnai Kuldīgas jaunveidojamā Kuldīgas muzeja ekspozīcijā un atvērtajā krājumā, kur cilvēki varēs ar to iepazīties, izprast, kāda nozīme ir restaurācijai.”

Arī zārka ceļš līdz muzejam ir piedzīvojumiem bagāts. Pēc neatkarīgās Latvijas valsts izveides muižas zemi iegādājās Kuldīgas tūku fabrikas īpašnieks Arturs Vintelers.

Apaļās formas iekonservētā ēka, kas šobrīd atrodas bērnudārza Ābelīte teritorijā, ilgu laiku tika uzskatīta par Vintelera tūku fabrikas sūkņu māju. Tikai bērnudārza rekonstrukcijas laikā pirms deviņiem gadiem atklājās, ka tā ir Šarlotes muižas kapliča. Pēc muižas iegādes Vintelers atradis grezno zārku un pārdevis galdniekam Fricim Ginteram. Tad tas kļuvis par reklāmas seju Gintera zārku darbnīcas skatlogā.

Zārks Ginteru dzimtas īpašumā bijis aptuveni 80 gadus, kuru laikā uzglabāts dažādās vietās, cietis arī no ugunsgrēka sekām un laikapstākļiem. Līdz 2013. gadā Friča mazdēls Uldis Ginters to uzdāvināja muzejam. Restaurācija tika uzticēta Dairai un Jānim Līdakām, kuri līdzdarbojušies arī Kurzemes hercogu kapeņu sarkofāgu restaurācijā Jelgavas pilī.

Daira Līdaka: “Koks bija daļēji satrūdējis, mitruma iespaidā staigā, bija deformējies, arī to metāla plāksnes apsitumu, bija lodējums daudz kur atrāvis, tai bija sācies korozijas process.”

Šis unikālais muzeja krājuma priekšmets restaurēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.