Kad rīta ēdienreizes laiks ir klāt, stārķis, kas par savu dzīvesvietu izvēlējies Lubānu, grozās turpat līdzās mājām, gaidīdams savu brokastu maltīti. Jāatzīst, viņš radījis ažiotāžu – daudzviet domā, ka tas ir melnais stārķis, taču patiesībā, sildīdamies blakus dūmenim, viņš ir nokvēpis.

Sandra Rubule, viena no stārķa aprūpētājām, par stārķiem saka tā – esot dabīgā atlase, bet, ja redzi diendienā stārķi, tad ir jāpalīdz. Viņa piebilst, ka par izdevumiem nedomā.

Daudzdzīvokļu nama tuvumā putns grozījies jau kopš agra rudens, līdz novembrī apmeties uz palikšanu pavisam. 

Jānis Garlo, kurš arī aprūpē stārķi, pauž, ka viss sākās ar kaimiņu meliorācijas darbiem – stārķis varējis atrast ko ēdamu, bet, kad nāca aukstums, vairs tādas iespējas nebija. Kad stārķis sākts barot, izdomājis palikt.

Lielākā rūpe ir par piebarošanu - padomi, kā un ar ko drīkst barot šo putnu meklēti interneta vidē, kā arī padoms prasīts arī ornitologiem. Šobrīd, kaimiņiem savstarpēji vienojoties, izstrādāts barošanas un ēdiena sagādes grafiks.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ilze Sauša pauž, ka baltie stārķi esot gaļēdāji. Dabā viņi barojas ar kukaiņiem, vardēm, kāpuriem un, piemēram, krupjiem. Pat ar čūskām un zemē ligzdojošiem putnu mazuļiem. Viņa uzsver, ka ir svarīgi pasniegt putnam svaigu gaļu un zivis.

Putns pabarots, padzirdīts, taču lubāniešus māc bažas par aukstumu, jo šajā laikā veselajiem stārķiem vajadzētu atrasties ziemošanas vietās Āfrikā. Lubānieši aukstumā domājuši stārķi likt pagrabā, pat garāžā, bet zem jumta nebija izdevies dabūt.

ReTV Ziņām skaidro putnu pazinēji, ka satraukumam īsti nav pamata. Ilze Sauša uzsver, ja putns ir savārgušāks, tad siltāka un sausāka vieta noderētu, bet, ja veselīgs un paēdis, tad atradis piemērotu veidu, kā dzīvot un sildīties.

Sildoties dūmeņu tuvumā, tas tapis pavisam melns - sākotnēji sabiedrībā pat izskanējuši palīgā saucieni par aizsargājamo melno stārki, kurš steidzami jāglābj. Tas raisījis jautājumu par sodrēju ietekmi uz stārķa veselību.

“Ja stārķis uz skursteņa nepavada 24 stundas dienā, tad tam nevajadzētu ļoti nopietni ietekmēt viņa veselību, ” saka Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve.

Baltais stārķis dabiskā veidā pārtapis melnajā. To, kāda būs putna turpmākā dzīve, jāskata pavasarī. Lubānieši cer, ka stārķis vīs ligzdu un dibinās ģimeni, taču, ja nolems arī nākamgad nelidot projām, tiks apmīļots, pabarots, padzirdīts un pat žēlots.