30 filmēšanas dienas un vairāk nekā 60 cilvēku komanda, kura aktīvi darbojas režisora Viestura Kairiša spēlfilmas „Janvāris” uzņemšanas laukumā. Filma nav par mūsdienām, tāpēc viens no lielākajiem izaicinājumiem ir 90. gadu vides radīšana.
Filmas māksliniece Ieva Jurjāne stāsta: “Apjoms ir ietilpīgs, darba apstākļi neiedomājami. Covid dēļ netiekam pie daudziem materiāliem, cilvēkiem, bet darām, ko varam. Lielākā uzbūve ir īstas bloku barikādes un sanest īstās barikādes, kas ir no autentiskiem priekšmetiem. Paralēli ir tas izaicinājums, ka filmā montēsim šos kadrus kopā ar kadriem, kas tajās dienās filmēti, tāpēc mums šīs detaļas maksimāli tuvu jāatrod.”
“Filmēšanas laukumā liela nozīme ir arī kastinga departamentam. Mums ir dotas norādes, cik cilvēkus mums vajag. Pasaka, vai vajag sievietes, vīriešus. Citreiz konkrētāk – slāviska izskata, vai īstus večus kā šodien. Tad nu mūsu pienākums ir par viņiem parūpēties,” atzīst aktieru atlases vadītājas asistente Emīlija Cielēna.
“Lielie projekti, piemēram, tagad “Janvāris” – tās ir lietas, kur gribēju savu kāju ielikt, un man bija pilnīgi vienalga, redz mani vai neredz. “Hardcore” darbs, dzenā Tevi 10, 20 reizes, un, visticamāk, beigās, kadrā, esi pa gabalu, tas arī viss,” stāsta Uldis, masu skatu dalībnieks no Rīgas.
Filmēšanā piedalījušies teju 800 masu skatu dalībnieku. Dienā, kad jāsagatavo vairāk nekā 100 personāži, pārvērtības sākas jau četras stundas pirms filmēšanas. „Janvāris” ir kopražojums ar Lietuvu un Poliju, tāpēc likumsakarīgi, ka bāzē dzirdamas svešvalodas. Piemēram, mākslinieces Rūtas Lečaites vadībā mūsdienu apģērbu nomaina barikāžu laikam atbilstošais.
Kostīmu mākslinieces asistente Ieva Kupcāne: “Dažkārt ir teikts ainā, vai tie ir solīdi cilvēki kafejnīcā vai strādnieki, vai bagātāki, cilvēki, kuri iet uz barikādēm. Tas ir pēc situācijas, pēc cilvēka. Daži cilvēki atnāk, piemēram, kungs ar jaku, ar kuru bija barikādēs, tad viņš arī paliek savā jakā.”
Kad izveidots kostīms, darbu turpināt var grima mākslinieces. Slēpjot mūsdienu iezīmes, tiek pieaudzēti mati, pielīmētas ūsas, veidotas frizūras un liktas parūkas. Zane Žilinska, grima mākslinieces asistente, stāsta, ka masu skati ir jāsagatavo tā, it kā viņi būtu galvenie aktieri – nekad nevar zināt, kad un kurš var noiet gar kameru un būt redzams.
Kā stāsta Zane Žilinska, visiem departamentiem modriem jābūt arī filmēšanas laikā, jo labs gala rezultāts atkarīgs no vismazākajām niansēm. “Uz laukuma ir jābūt modriem, jo ūsas un baķenes mēdz atlīmēties. Arī vienkārši kādam varbūt jāizšņauc deguns, vienkārši jābūt ar viņiem.”
Emīlija Cielēna, aktieru atlases vadītājas asistente, pauž: “Mums jāuzmana, lai viņi neaizskrien prom ar kostīmiem, ūsām vai parūku. Mums jāpārliecinās, lai viņi neaizskrien prom šādā izskatā. Jāparūpējas, lai viņi tiek sagatavoti dzīvei, ārpasaulei atkal.”
Kā stāsta filmas komanda – darbs rit ne tikai uzņemšanas laukumā. Ar gatavošanās procesu tas sācies jau vairākus mēnešus iepriekš, taču pēc filmas pēdējā kadra nofilmēšanas vairāk kā pusgadu darbs turpināsies montāžas režisoram un citiem pēcapstrādē iesaistītajiem, lai filma uz lielajiem ekrāniem nonāktu jau šā gada nogalē.
