Rēzeknē veic sarežģītu operāciju, atklājot retu slimību

Jau vairākus gadus Sergejs Sviridovs slimo ar sirds un asinsvadu kaitēm, kopš pagājušās vasaras cīnās arī ar sīkšūnu plaušu vēzi. Prognozes bija skarbas, bet tās nepiepildījās. Janvārī radās jau atkal cita kaite - sāpes kreisajā kājā. Nezināmā slimība strauji progresēja, Sergejs sāka pārvietoties, izmantojot kruķus.

Anastasija Samsonova, Sergeja mazmeita, saka: “Ar katru dienu palika aizvien sliktāk un sliktāk. Kā tāds sniega kamols vēlās nenormālā ātrumā. Kad mēs nonācām slimnīcā, vectēvam arī bija tāds gadījums, ka viņš nokrita. Tas viss. Principā, ja nebūtu operācijas, laikam mēs būtu ļoti bēdīgā stāvoklī.”

Rēzeknes slimnīcā tālākie notikumi risinājās strauji. Sāpju iemeslu steidzās noteikt neiroķirurgs Kavšanta Malinka Rambadagalla. Magnētiskā rezonanse skaidrību neradīja, tāpēc Šrilankā dzimušais, bet nu jau vairākus gadus Latgalē praktizējošais neiroķirurgs, konsultējās ar kolēģiem Rīgā, kā arī nolēma veikt operāciju ar aizdomām, ka vainīgs ir audzējs. 

Neiroķirurgs Kavšanta Malinka Rambadagalla saka: “Vajadzēja domāt, kas būs ātrākais. Lai būtu stabilitāte tur mugurkaulā. Un, kas svarīgākais - kā vieglāk tikt līdz audzējam ar mazāko traumu.

Lai izņemtu neiroendokrīno audzēju mugurkaula daļā, dakteris izvēlējās pielietot inovatīvu metodi. Caur nelielu iegriezumu audzējs lokalizēts, tas bija aptinies ap nervu galiem. Netraumējot mugurkaula nervu saknītes, saglabātas to funkcijas un nodrošināta mugurkaula stabilitāte bez skrūvju balstiem. Tas nozīmē, ka jau otrajā dienā pēc operācijas Sergejs varēja sākt staigāt, bet ir nepieciešams staigulis.

“Šī [operācija] ir unikāla tādā ziņā, ka sarežģīta, riskanta, un pieeja bija savādāka nekā parasti. Tā ir ļoti reta slimība. Lepojamies, ka šeit mazajā Rēzeknē varējām diagnosticēt, protams, ar palīdzību no Rīgas kolēģiem,” pauž neiroķirurgs.

Taču ar operāciju viss vēl nebeidzās. Ergoterapeits, fizioterapeiti un citi speciālisti, tai skaitā studente, apvienojās rehabilitācijas komandā, lai pacientam mazinātu sāpes un slimnīcu viņš varētu atstāt saviem spēkiem.

Rēzeknes slimnīcas fizioterapeite Jolanta Rudzīte saka: “Pacients pie mums ieradās ar pilnīgu kreisās kājas parēzi, viņš nespēja pats staigāt, kāja bija notirpusi, nejūtīga. Bija arī izteiktas sāpes.”

“Tā diagnoze ir reta diagnoze. Cilvēks jau bija gados, bet mums izdevās atrast kopīgu valodu, un kopā ar speciālistiem [strādājām], viņi man palīdzēja, mācīja, deva padomus,” saka Daugavpils Universitātes fizioterapijas studente Linda Agapova. 

Turpmākā atlabšana ir atkarīga no paša Sergeja centības vingrojot. Viņam gan palīdz mazmeita Anastasija, kas pati ir fizioterapeite. Viņš ir pateicīgs Rēzeknes slimnīcas mediķiem. “Nekas nesāp, absolūti! Un mugurā “mierīgi”, kur taisīja operāciju. Normāli jūtos.” 

Neiroķirurgs Malinka paveikto apņēmies aprakstīt zinātniskā prezentācijā, kas noderēs arī plašākai mediķu kopienai.


Foto: unsplash.com