Izzūdošu amatu meistars un izcila personība, kas dod darbu tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams – tā līdzcilvēki raksturo rēzeknieti Andri Kačkānu. Viņš ir profesionāls kurpnieks jau vairāk nekā 40 gadus, savā ģimenes uzņēmumā nodarbina un sabiedrībā integrē cilvēkus ar vājdzirdību. Ikreiz tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem, Andris darina apavus teju visiem to dalībniekiem, zābaki ir redzami arī kinofilmās, bet nesen meistars iemācījās pīt skalu grozus un veido pats savu senlietu, kā arī ceļojumu atradumu muzeju.
Ar latgaliešiem tik raksturīgo humora dzirksti Andris Kačkāns Rēzeknē mūs sagaida savā topošajā muzejā. Te viņš apkopo senču, draugu un paziņu senos darbarīkus, gan ceļojumu suvenīrus – visu, kas saistīts par un ap kurpēm. Pats Andris jau vairāk nekā 40 gadus ir kurpnieks, kopā ar ģimeni vada uzņēmumu “Kristāla kurpīte” un kājas apāvis aptuveni 80% Latvijas deju kolektīvu, folkloras kopu un ansambļu. “Es varu no “A” līdz “Z”. Man visvairāk patīk piegriezt ādu. Izmantojam arī līmi, naglas, jo strādājam vēl pēc vecajām tehnoloģijām,” stāsta Andris Kačkāns.
Andris Kačkāns amata prasmes apguva Rīgas profesionālajā vidusskolā pie izcila ebreju skolotāja. Lai arī uzreiz saņemts prestižs piedāvājums strādāt galvaspilsētā, viņš it nemaz nenožēlo izvēli atgriezties mājās Rēzeknē. Turklāt par kurpnieku Andris kļuva sakritības dēļ. “Aizbraucam uz skolu – izrādās, tajā gadā fotogrāfu vairs nav, tikai pulksteņmeistari un kurpnieki. Teicu, ka ar pulksteņiem tiešām tur neiešu knibināties, vairs nekas cits neatlika kā aiziet par kurpnieku. Protams, paldies vecākiem, ka tāda bija tā sakritība.”
Mūsdienās kurpnieka amats gan izzūd. Andris atminas, ka kādreiz apavu darbnīcas bija teju katrā Latgales pilsētā, bet tagad darināt apavus prot vien retais. Tomēr meistars ir cerīgs, jo interese par radošām mākslām ir visām trīs viņa meitām. Andris Kačkāns: “Apavnieki vai kurpnieki iet mazumā, jo skolu Latvijā nav. Man tā situācija mazliet citādāka, jo kaut ko arī apmācu. Vairāki varianti šujmašīnu. Tās arī ir modernākas, ar spolīti, bet visas ir ejošas. Jā saku, bērni, mani mazbērni varēs ar tām strādāt.”
Kurpnieks prot vīt arī pastalas, bet nesen pašmācībā apguva vēl vienu retu amata prasmi – skalu grozu pīšanu, savukārt sirdslieta ir vēsturisku un unikālu apavu darināšana. Tālākā vieta, kur rēzeknieša kurpēs staigā, ir Āfrika.
Atbalstot jaunos amatniekus, par tradīciju ir kļuvis Andra ģimenes veidotais Ziemassvētku veikaliņš, kas durvis vaļā vērs arī šogad. Savu sirds siltumu kurpnieks dāvā arī rēzekniešiem ar īpašām vajadzībām, darbu nodrošina vājdzirdīgo biedrībai.
#SIF_NVZ2022
