Pasaulē ir jāsaglabā starptautiskā kārtība, kas ir balstīta uz tiesībām, jo pretējā gadījumā pasaulē iestāsies militārs un agresīvs haoss, tādu viedokli piektdien ikgadējā drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" atklāšanas paneļdiskusijā pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts pirmā persona piedalījās diskusijā "Reālpolitika pret ideālpolitiku. Rietumi pēc 24.februāra". Viņš definēja abas dažādās politikas. Prezidenta skatījumā, ideālpolitika jeb ideālu politika nozīmē noteikt tādus mērķus, kas atbilst vērtībām, kas tālāk netiek apšaubītas. Ideālpolitikā ir iekļautas šīs vērtības kā politikas mērķi gan diplomātijā, gan ārpolitikā.
Savukārt reālpolitika plašākā vārda izpratnē ir praktiskā politika, kādā veidā šos mērķus, kas atbilst vērtībām, panākt un sasniegt. Prezidenta ieskatā, vienlaikus pastāv briesmas un liekulība, kad šie mērķi un ideāli tiek nodoti, tādējādi kompromitējot ideālpolitiku. Tas attiecas gan uz Rietumiem, gan arī uz tā dēvētajiem "globālajiem Dienvidiem".
Levits vērsa uzmanību, ka pirms dieviem gadiem Minhenes drošības konferences nosaukums bija "Bezrietumnieciskums", proti, tas nozīmē, ka globālā pasaule ir bez redzamiem Rietumiem. Tie pastāv, bet Rietumi nav redzami, ja salīdzina ar laiku pirms divdesmit, trīsdesmit gadiem.
Prezidenta ieskatā, reālā krīze parāda to, ka Rietumi atkal ir "uznākuši uz skatuves". Tas ir vairāk nekā tikai Eiropa, vairāk nekā tikai Eiropa un Ziemeļamerika. Viņaprāt, tas ir simptomātiski un bija redzams arī NATO samitā Madridē, kur bija uzaicinātas arī citas valstis - Japāna, Austrālija, Dienvidkoreja un Jaunzēlande.
"Mēs redzam, ka ir vēl citas valstis, kurām ir tādas pašas vērtības kā eiropiešiem. Kāpēc tas ir svarīgi, jo "globālie "Dienvidi" un Latīņamerika, Āfrika, Āzija atrodas savas vietas pasaulē meklējumos. Mums ir jāatzīst "globālo Dienvidu" pieteikumi uz šīm tiesībām, bet mēs arī nedrīkstam piekrist noteiktām politiskajām prasībām, kas ir pret vērtībām" paneļdiskusijā sacīja Levits.
Prezidents norādīja, ka mums ir jābūt pārliecinātiem par savām vērtībām, tās jādefinē un jādemonstrē un tikai tad var teikt, ka "globālajiem Dienvidiem" arī ir taisnīgas prasības, piemēram, attiecībā uz klimata jautājumiem. Valsts pirmā persona vērsa uzmanību uz to, ka Rietumi rada daudz lielāku piesārņojumu, nekā "globālie Dienvidi".
"Mums ir jāatzīst šīs taisnīgās prasības - globālais taisnīgums ir viens no jautājumiem, kas mums ir jāiekļauj savos politikas mērķos, bet ir arī vairāk jautājumi, kam mēs nevaram piekrist un tas ir atklāti jāpasaka, piemēram, Eiropa, ASV un Kanāda dod aptuveni 90% attīstības palīdzības pasaulē un to pieņem kā pašsaprotamu. Manuprāt, mums ir jāsaista šī palīdzība attīstībai ar labu pārvaldību. Tas parādītu, ka viss notiek daudz efektīvāk, ja pievienotu labas pārvaldības elementu," sacīja Valsts prezidents.
Runājot par Ķīnu un Ķīnas ietekmi, Levits norādīja, ka arī Ķīna dod atbalstu attīstībai, tomēr tās ietekme ir egoistiska - Ķīnas investīcijas ir egoistiskas, taču Eiropa sniedz atbalstu attīstībai ideālistisku mērķu un ekonomisku mērķu vārdā. Tā, pēc prezidenta paustā, ir atšķirība starp Ķīnas palīdzību un Eiropas palīdzību ekonomikai.
Savukārt, runājot par Ukrainu, prezidents pauda novērojumu, ka pastāv šaubas, svārstības, lai skaidri atzītu, kurš ir agresors un kurš ir cietušais. Viņa ieskatā, no starptautisko tiesību viedokļa atbilde ir pilnīgi skaidra un šī ziņa ir jānodod arī "globālajiem Dienvidiem". Ir jāmēģina paskaidrot, kāpēc tas atbilst "globālo Dienvidu" interesēm un visu pasaules valstu interesēm, visu 192 valstu, kas ir ANO dalībvalstis, interesēs. Prezidents uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, vai runa ir arī par autokrātiskām valstīm, visas valstis ir ieinteresētas, lai pasaulē valdītu miers un starptautiskā likuma vara.
Arī Minhenes drošības konferences priekšsēdētājs Kristofs Hoisgens pauda nostāju, ka nepieciešams atgriezties pie attiecībām ar Ķīnu un jāpanāk globālā kārtība.
Savā runā viņš pieminēja Minhenes drošības konferenci, kurā bija runa par atteikšanos no Rietumiem. Hoisgens atzīmēja, ka viņš vairs nelieto vāru "Rietumi", jo vadoties no savas pieredzes kā ANO vēstniekam, kad tiek runāts par Rietumiem un Rietumu vērtībām, "globālo Dienvidu" valstis jautā, ko Rietumi var dot.
Viņš turpināja, ka Rietumi ir aizstāvējusi ASV intervenci Irānā. Latīņamerikas vēstnieki vēl pieminētu invāziju Panamā un citās valstīs, kas ir uzskatāmi par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Minhenes drošības konferences priekšsēdētājs atzina, ka bieži Rietumu valstīm tiek pārmesti dubultie standarti, tāpēc ir jāaizstāv likumā balstītu starptautisko kārtību, kas ir universālas vērtības, kam piekritušas arī visas ANO dalībvalstis.
"Mums tas ir jāaizstāv. Turklāt mums ir kopīgi jāstrādā kā Rietumiem. Alianse darbojas perfekti, ja skatāmies uz dažādām sankciju pakotnēm. Mēs darbojamies kopā. Tāpat mēs daudz darām saistībā ar militāro palīdzību, bet mēs vēl nedarām pietiekami - eiropiešiem jārīkojas aktīvāk," uzsvēra Hoisgens.
Viņš atgādināja, ka Vācija 2014.gadā pieņēma lēmumu 2% no iekšzemes kopprodukta veltīt attīstībai, tomēr tas netika izpildīts. Tagad Vācija ir apņēmusies tērēt aizsardzībai 100 miljardus eiro, jo patlaban Vācijai ir lieliskas attiecības ar ASV partneriem - tās ir tuvākas, nekā tās bijušas aizvadīto gadu desmitu laikā. Hoisgens vērsa uzmanību arī uz to, ka bijušais ASV prezidents Donalds Tramps savā kampaņā patlaban apšauba, vai vajadzētu tik daudz naudas tērēt Ukrainai, iespējams, šo naudu vajadzētu tērēt iekšēju jautājumu risināšanai.
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka valstīm ir jāizdara savs mājasdarbs - atgriezties pie attiecībām ar Ķīnu. Hoisgens norādīja, ka ANO novērojis situāciju, ka Āfrikas vēstnieki lasa ķīniešu gatavotās runas. Beigu beigās, kad ANO tiek skaitītas balsis, rodas jautājums, vai tiek aizstāvēta tā kārtība, kuras pamatā ir ANO deklarācija, vai arī virsroku ANO gūst Ķīnas vērtības. Minhenes drošības konferences priekšsēdētājs akcentēja, ka valstīm ir jārīkojas, jo pretējā gadījumā Ķīna draud vinnēt šajā spēlē.
