Migrantu dēļ Latvijai var draudēt starptautisks skandāls. Robežpārkāpējus, kuri Latvijā ierodas no Baltkrievijas, nedrīkst dzīt atpakaļ - tā tiek pārkāptas viņu cilvēktiesības. Uz to norāda cilvēktiesību eksperti un Tiesībsargs. Šīm personām Latvijā ir jāsniedz palīdzība, jādod iespēja lūgt piešķirt patvēruma meklētāja statusu un katrs gadījums jāvērtē individuāli. Pretenzijas par nepilnīgo valdības rīkojumu, ļaujot robežsargiem dzīt atpakaļ robežpārkāpējus, kuru vidū ir arī mātes ar bērniem, valdībai iesniedzis Tiesībsargs un arī vairākas organizācijas.
Ministru kabineta rīkojumā, ar kuru pierobežā izsludināta ārkārtējā situācija migrantu krīzes dēļ, noteikts, ka “nepieņem personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu”. Tādējādi tiek pārkāptas robežpārkāpēju cilvēktiesības, uzsver Tiesībsarga birojs, kas nosūtījis vēstuli valdībai. “Sekas var būt tādas, ka var būt cilvēki, kuriem patiešām patvērums ir nepieciešams. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesībām, šiem pamata principiem, humānisma principiem, valstij ir pienākums sniegt atbilstošu palīdzību,” saka Ineta Piļāne, Tiesībsarga vietniece.
“Pareiza rīcība būtu neatteikt nevienam reģistrēt patvēruma pieprasījumu, vienlaikus paredzot viņam atrašanos - vai viņai - drošā vidē. Tas, protams, nozīmē - valsts teritorijā,” pauž Edgars Oļševskis, NVO “Latvijas Cilvēktiesību centrs” jurists.
Juristi nenoliedz - situācija ir sarežģīta, jo nelegālo robežas šķērsotāju ir daudz - nevis viens divi, bet simtiem. Tik un tā katrs gadījums jāvērtē individuāli, personai nodrošinot aizsardzību no ārējā apdraudējuma. “Latvija tiek pamatoti uzskatīta par tiesisko, demokrātisko un drošo valsti. Latvijai šis tēls ir jāsaglabā, līdz ar to šiem cilvēkiem jānodrošina iespēja, lai lieta tiktu izskatīta. Vēlāk var izrādīties, ka nav pamata piešķirt statusu. Jā! Tad pastāv izraidīšanas procedūra, bet tā ir pavisam savādāka. Tas ir pēc izvērtējuma,” pauž Edgars Oļševskis.
Juristi atzīst, ka neleāglo imigrantu krīze kļuvusi par pārbaudījumu tiesiskumam Latvijā, jo jau tagad daudziem nelegālajiem robežšķērsotājiem devusi pamatu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Vienlaikus tas esot arī valsts reputācijas jautājums; esot ļoti iespējams, ka jau tuvākajā laikā Latvija izpelnīsies Eiropas institūciju nosodījumu par demokrātijas normu neievērošanu.
