Roņi muzejā un Baltijas jūrā. Lietuvas Jūras muzejs

Ja viesojaties Lietuvā, Klaipēdā vai Kuršu kāpās, noteikti dodieties sasveicināties ar delfīniem, roņiem, pingvīniem un citiem jūras iemītniekiem. Vēsturiskajā Nērijas fortā esošais Lietuvas Jūras muzejs, akvārijs ar ekspozīcijām par kuģniecības vēsturi – komplekss, kas ļauj iepazīt jūras dabu un vēsturi, – kā arī blakus esošais delfinārijs aicina iepazīt noslēpumaino ūdens pasauli.

Katru gadu šeit viesojas vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju no Lietuvas un ārvalstīm. Patīkami, ka viesi no Latvijas veido pat 40% no ārvalstu tūristiem. Tas Lietuvas Jūras muzejam liek būt mūsdienīgam un dinamiskam, strādāt ar progresīvām metodēm un censties panākt harmoniju starp cilvēku un dabu, veidojot kompleksas ekspozīcijas.

Šoreiz iepazīstināsim ar roņiem!


Roņi muzejā un Baltijas jūrā

Baltijas jūrā var sastapt trīs roņu sugas – plankumaino, pelēko un pogaino roni. Tie atšķiras pēc lieluma, kažoka raksta un vispārējā izskata. Visbiežāk sastopamie ir pelēkie roņi, un dažkārt tie paviesojas arī Lietuvas piekrastē. Katru gadu Lietuvas Jūras muzejā tiek ārstēti un rehabilitēti vājie, krastā izmestie roņu mazuļi, no kuriem lielākā daļa parasti ir pelēkie roņi. Pelēko roni atpazīsiet pēc garā deguna un lieluma, tie var izaugt līdz pusotram metram un svērt līdz pat 300 kilogramiem. Tie ir lielākie zīdītāji Baltijas jūrā. Šo dzīvnieku kolonijas ir apmetušās Sāmsalā, Rīgas, Botnijas un Gdaņskas līčos, tie dzīvo piekrastes zonās un klinšainu salu krastos. Plankumainajiem roņiem nav tik garš deguns. Pogainie roņi ir vismazākie no Baltijas jūrā sastopamajiem roņiem – līdz 20. gadsimta sākumam tieši pogainie roņi bija visizplatītākie roņi Baltijas jūrā, vēlāk to skaitu pārspēja pelēkie roņi.

Visi roņi ir plēsēji – neļaujiet sevi maldināt ar to laisko uzvedību un jauko izskatu. Tie bez žēlastības aprij zivis – siļķes, reņģes, salakas u. c.



Vairāk informācijas: www.muziejus.lt

Rakstu sagatavoja Lietuvas Jūras muzejs