Roņi, pingvīni un leduslāči. Ziemas peldētāji turpina sezonu

Roņi, pingvīnu un leduslāči – tie ir ne tikai dzīvnieku pasaules pārstāvji, bet arī savdabīgas kategorijas, kādās iedala ziemas peldētājus. Viņiem sezona vēl turpinās. Kā atklāj Talsu novada roņi, daļai peldētāju ūdenī ielīst ziemā ir pat vieglāk nekā vasarā.

Ziemas peldētāji, kuri tikai iegremdējas ledainajā ūdenī, tiek dēvēti par pingvīniem. Nelielu distanču pievarētāji ir roņi, bet tie, kuri jau peld vismaz desmit minūtes, ir leduslāči. Tiesa gan – tādu ir maz. Talsu novada Siliņu ģimene atzīst, ka peldētājiem tomēr īsti nepatīk sevi dalīt līmeņos, jo esot atkarīgs no situācijas, sajūtām, laika apstākļiem un ūdens temperatūras. “Es ziemā ļoti nepeldu, jo aukstā ūdenī peldēt ir grūtāk, ļoti nogurdina, pazūd fiziskais, un es esmu stāvētāja,” saka ezera rone Inga Siliņa.

Inga un Aigars Siliņi par savu iecienītāko peldvietu izvēlējušies Villu ezeru Mundigciemā. Peldēt sākuši pirms 11 gadiem, kad izdomājuši vairāk nodarboties ar sportu un sākuši peldēt pēc braucieniem ar velosipēdiem. “Tas bija maijs, ūdens bija tāds salīdzinoši vēss. Tad juta, ka baigi forši pēc tam ir. Septembrī kaut kā turpinājām, domā – pavilks drusciņ ilgāk. Tā arī aizgāja oktobrī,” saka Aigars Siliņš, ezera ronis.

Roņi norāda, ka tieši tā arī vislabāk sākt ziemas peldēšanu, vienkārši to turpinot rudenī. Siliņš: “Lielāki mīnusi, vieglāk ieiet. Ja tas ūdens ir plus divi grādi un ārā ir, teiksim, mīnus pieci vai mīnus septiņi, liekas silts, nejūti vispār. Ej iekšā. Kad iet ārā, tad ir tā ātri jāģērbjas, jāslaukās.” 

Kaltenes pludmali iecīnījis vesels pulks ar jūras roņu dāmām Inu Ozolu un Daci Broku, kas peld jau vairāk nekā desmit gadus. Viņas atzīst, ka reizēm sanākot būt pingvīniem, nereti – arī leduslāčiem. “Tas atkarībā no vēja, no ūdens, no gaisa temperatūras, dažādi. Tas nav tā, ka mēs uzņemam laiku uz sēžam ūdenī. Mums ir bijis tā, ka tādā trakā laikā mēs iemetamies, liekas, ka vairāk neko nevar, skrienam ārā. Izskrienam ārā, saskatāmies un skrienam atpakaļ, jo vēl gribas – ir bijis par maz.”

Jūrā peldēt esot citādi – jāiet daudz tālāk ūdenī, ir viļņi, vienmēr jāpadomā un jāsaglabā spēki garajam ceļam ārā, par ko sākumā varot piemirst.  

Visvairāk salstot pēdas un plaukstas. Roņuprāt, galvenais ir pārvarēt sevi, aukstumu un negribēšanu. Jūras rone Eva Fricberga saka: “Tas nav tā, ka peldot gūsti kaut kādu galveno emocionālo baudījumu (vai vienalga, kā to var noformulēt). Tas ir viss cikls kopā – tu atnāci, iegāji, iznāci. Tā pēc sajūta ir pat viena no labākajām.”

Topošajiem roņiem un pingvīniem pieredzējušie peldētāji iesaka emocionāli sagatavoties un konsultēties ar rūdītiem peldētājiem, lai pirmās peldes neradītu pārāk lielu šoku organismam.