Latvijā ir aptuveni 30 000 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, no tiem tikai nepilni 15 procenti ir iesaistīti darba tirgū, secināts Saeimas Analītiskā dienesta veiktajā pētījumā. Šāda statistika uzskatāma par nepietiekamu, tāpēc pētījuma autori rosina valdību lemt par jauniem atbalsta mehānismiem.
Personas ar garīga rakstura traucējumiem ir viena no nelabvēlīgākajā situācijā esošajām bezdarbnieku grupām. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem var un grib strādāt, taču šādu iespēju nerod. “Pieredzes stāsti ir arī negatīvi. Tev uzliek zīmogu uz pieres, kad pasaka, ka tevi tādu slimu nevajag, tās ir tikai problēmas, papildu izmaksas. Tas arī viņiem nedod motivāciju darbu meklēt tālāk,” saka Rita Šuvcāne, Madonas novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece.
Ir arī veiksmes stāsti. Viens no tiem ir Kalvis, kurš pēc smagas saslimšanas atgriezās darba tirgū, iegūstot labi apmaksātu vietu kokapstrādes uzņēmumā Madonas novadā. Kad tiekamies, viņš stāsta, ka darbs radījis stresu un turpmāk nolēmis strādāt mežā kā pašnodarbinātais. “Es biju aizgājis uz uzņēmumu, kurā nezināju neko, un viņi teica – puiši parādīs, kā vajag darīt, ņem vērā viņu ieteikumus. Uz vietas mani apmācīja. Sākumā gāja lēnāk nekā citiem, bet tas ir tikai normāli. Protams, ir kaut kāda sabiedrības daļa, kas noliek invalīdus. Varbūt tas mācīšanās process ir ilgāks dēļ invaliditātes, bet ir tikai jācīnās un viss,” saka Kalvis, otrās grupas invalīds.
Rita Šuvcāne: “Piemēram, stāsts par vienu puisi, kurš, iznākot no valsts sociālā aprūpes centra, kur bija pavadījis 52 gadus, atrada darbu. Viņš bija ļoti priecīgs, laimīgs, zvanīja un raudāja par šo mums tik vienkāršo faktu, ka bija atradis darbu par sētnieku. Tā ir prieka sajūta - esi novērtēts, esi cilvēkos, kolektīvā, jūties labi, ir dienas režīms, esi mierīgāks, aizņemts, nav laika savām domām. Darba attiecības mazina risku būt vienam un ieslīgt dziļākā depresijā.”
Lai arī šobrīd tiek nodrošinātas subsidētās darba vietas, kas paredz dotāciju 100 procentu apmērā no minimālās darba algas, kā arī 10 eiro dienā par darbaudzināšanas procesu un 1000 eiro darba vietas aprīkošanai. Pētījumā uzsvērts, ka tas nav pietiekami efektīvi. Būtu vērts ieviest nodokļu atvieglojumus un darbnespējas lapas apmaksāšanu no valsts līdzekļiem. “Tas varētu būt vidējā termiņā risināms jautājums. Jautājuma attīstīšana varētu būt, ka tik viegli neiet, jo mums ir jārēķinās arī ar konkrētajām valsts budžeta iespējām,” uzsver Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas pārstāvis.
Būtiski, ka šovasar Nodarbinātības valsts aģentūra plāno izveidot personu ar invaliditāti konsultatīvo atbalsta centru. “Gan iepazīstinās darba devējus ar šo cilvēku specifiskajām īpatnībām, izstāstīs, ka tas velns nav tik melns, kā to mālē, iedrošinās arī pašus cilvēkus ar invaliditāti. Senā vēsturē, nodarbinātības procents cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem bija vēl mazāks, tā kā mēs varam runāt par pozitīvu attīstību. Protams, līdz pilnībai vēl ir tālu,” saka Aldis Dūdiņš.
Labklājības ministrija ReTV arī norāda, ka šogad ar konceptuālo ziņojumu plāno vērsties valdībā, rosinot par valsts dotēta darba vadītāja jeb asistenta pakalpojuma izveidi personām ar garīga rakstura traucējumiem.
#SIF_NVZ2022
