Dzīvesziņu un arodu sētā Jelgavā atklāta ceļojošā izstāde “Zemgale ziedu rakstos”. Tajos aplūkojami Zemgales rakstainie brunči, kas austi stellēs ar velkamo ierīci. Pagājušā gada nogalē šī aušanas tehnika iekļauta arī Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Dziesmu un deju svētkos Zemgali pazīst pēc rozīšu brunčiem, kas uzskatāmi par Zemgales klasiku un nāk no Jelgavas novada Zaļeniekiem, kur jau 19. gadsimtā tos auduši lauku aušanas meistari jeb vēveri. Par rozīšu brunčiem sauktie gan īstenībā esot rakstainie brunči. “Zemgalē iedalās rakstainie brunči, galdainie brunči un svītrainie brunči. Galdainie brunči tiek austi citādāk, un tos var noaust vienkāršāk aprīkotās stellēs,” saka Aija Mālkalna, tautastērpu darbīcas “Austras raksti” vadītāja.

Aušanas meistares ReTV teic, ka Zemgales brunču ēra sākusies līdz ar darbnīcas “Austras raksti” izveidošanu, pirmie nebūt nav bijuši klasiskie Zemgales brunči. Mālkalna: “Uz simtgades dziesmu svētkiem deju kolektīva vadītāja Ieva Karele atnāca pie mums un teica, ka vēloties šādus brunčus. Tanī brīdī mēs pat nesapratām īsti, kā tos noaust, bet apsolījām, ka uz dziesmusvētkiem tādi brunči būs, arī noaudām.”

Zemgales rakstainie brunči tiek austi stellēs ar velkamo ierīci. Kā skaidro audēja, velkamā ierīce ir īpašs rāmis ar tādiem kā rokturīšiem, kas uzlikts uz parastajiem steļļu stāviem. Audēju ikdienas valodā tās tiekot sauktas par pupu stellēm.

Pagājušā gada nogalē Zemgales rakstaino brunču aušana stellēs ar velkamo ierīci iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, bet gada nogalē atklātajā Dzīvesziņu un arodu sētā izveidota ceļojošā izstāde “Zemgale ziedu rakstos”, kurā apskatāmi 12 rakstainie brunči. “Izvēlējāmies tos skaistākos un daļēji arī neredzētākos. Mēs braucām uz vēstures muzeja krātuvi sameklēt vēl līdz šim nepublicētus un varbūt pat nevilktus, līdz šim nevienam neredzētus brunčus. Mēs pēc maza, maza paraudziņa. Absolūti nodiluša, kur viena vieta bija redzama, ir attausti no vēstures muzeja krājuma materiāleim, un tie mums ir Zemgales brunči,” saka Anita Rauda-Žukovska, audēja.

Izstāde Jelgavā būs apskatāma līdz 25. janvārim, bet pēc tam turpinās priecēt citu reģionu iedzīvotājus, līdz novembrī atgriezīsies Jelgavas novadā.