Rudbāržu liepu aleja sliktā stāvoklī

Ceļš, kas ar malās sastādītiem kokiem norāda virzību uz kādu vietu, piemēram, muižu, Latvijā jau kļuvis par daļu no kultūrvēsturiskās ainavas. Šobrīd Latvijā ir 62 aizsargājamas koku alejas, kurām ir kultūrvēsturiska un ekoloģiska vērtība. Tomēr aleju vai mērķtiecīgi stādītu koku rindu gar ceļmalu Latvijā ir krietni vairāk. To labklājībai uzmanība tiek pievērsta daudz mazāk. Viena no tādām atrodas Skrundas novada Rurbāržu pagastā. Koki te ir pamatīgi bojāti jau no Otrā pasaules kara.

Liepu rindām, kas braucējus pavada nelielā ceļa posmā Skrundas novadā no Rudbāržiem uz Kalveni, šķiet, ka te palicis jau par šauru, un tās, it kā gribēdamas paspert soli malā, sasvērušās uz sāniem. Par šauru te palicis arī tehnikai, īpaši liela izmēra, tāpēc šoferiem jābūt īpaši uzmanīgiem. Tas gan nebija izdevies Latvijas autoceļu uzturētājam, kas te veica apauguma noņemšanu, vairākiem kokiem sabojājot mizu. Šis ir vietējas nozīmes valstij piederošs ceļš. E-pasta atbildē uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova skaidro, ka bojājumi ir apzināti un aizkrāsoti ar speciālo koku brūču ziedi. Tomēr šie bojājumi būtiski nepasliktina koku jau tā slikto stāvokli - atzīst uzrunātais eksperts.

Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts, mežzinātņu doktors Oskars Zaļkalns saka: “Savā laikā, izskatās, ka bijusi vainagu nemākulīga veidošana sakarā ar blakus esošo sakaru līniju paliekām. Koki apzāģēti, dobumi veidojas, kur attīstīties trupei. Pieļauju, ka stiprākā vējā, it īpaši mazie virpuļviesuļi, var izraisīt zaru, atsevišķu stumbru lūšanu.”

To, ka pēc lielākiem vējiem ir daudz nolūzušu zaru, atzīst arī līdzās alejai dzīvojošā Jautrītes kundze. Vietējie cilvēki zina stāstīt, ka koki te iestādīti jau barona laikos, bet to nedienas sākušās Otrā pasaules kara beigās, kad te pāri gājusi frontes līnija. “To, ko es atceros, kad es tēvam jautāju, mani interesēja, kāpēc dažos kokos ir caurumi tajos kokos. Vācieši bija domājuši – iezāģēs, kad krievi nāks ar tankiem, un sagāzt uz ceļa, lai nav labs ceļš. Visa kara darbība bija tik strauja, ka nepaspēja sagāzt,” atminas rubāržniece Jautrīte Gaiķīte.

Diemžēl ir bijuši arī kādi garāmgājēji, kas pret kokiem nav izturējušies ar cieņu. Vienā no koku dobumiem izveidots pat tāds kā atkritumu konteiners, tajā atrodas vienreizlietojamie plastmasas trauki. Izskatās, ka tas te ir darīts regulāri.

Šogad ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde uzsāks vairāku aizsargājamo aleju stāvokļa inventarizāciju. Valsts ceļu tīklā tiks sakārtotas astoņas aizsargājamās koku alejas. Šī nav aizsargājamo sarakstā, tāpēc netiek īpaši uzraudzīta – skaidro uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi”. Koki tiek apsekoti no inženiertehniskā viedokļa. Ja nepieciešams, bīstamie zari tiek izzāģēti. Tomēr agrāk vai vēlāk šiem kokiem būs jāpievērš pamatīgāka uzmanība - uzsver eksperts. “Katram kokam vajadzētu noskenēt stumbra stāvokli, ja ir iztrupējis – šādā gadījumā es teiktu labāk bojātos nozāģēt, ja var vienoties ar piegulošo zemju īpašniekiem; veidot jaunu koku aleju,” saka Oskars Zaļkalns.

 “Latvijas Valsts ceļos” atzīst, ka uzņēmuma speciālisti plāno vērsties jau pie jaunizveidotā Kuldīgas novada pašvaldības ar lūgumu izvērtēt koku stāvokli un noteikt, kuri ir tik bojāti, ka būtu jānozāģē.


Foto: FreePik