Augi, saknes, pumpuri, tējas un visas citas dabas spēka veltes ir talsinieces Evitas Šmithenas aizraušanās un nodarbošanās reizē. Doties dabā ar viņu ir ļoti interesanti un neparasti, jo šķiet Evita pagaršo visu, kas cilvēkam parastajam šķiet neēdams, sākot no koši sarkanām mežrozītēm līdz vēl mazliet dubļainai ālantes saknei. Rudeni Evita izmanto, lai ievāktu dažādas saknes, piemēram, pienenes. Vislielākās un jaudīgākās tās ir trešajā gadā, tāpēc tiek meklētas lielākās.

Pieneņu saknes vēlāk pārtaps pulverī. Tas pazemina holesterīna līmeni, veicina gremošanu, pienenei ir arī daudz dažādu labu minerālvielu un mikroelementu, ASV šobrīd pēta, kā pieneņu saknes cīnās ar vēža šūnām.

Pieneņu saknes negriež uzreiz, jo tajā ir vērtīga sula. Tāpēc saknes vispirms apvītina un tad sagriež, lai liktu žāvēties. Ja tās žāvē veselas, tad pēc tam vairs nav sagriežamas. Gala rezultātā top pulveris. Un to lieto no rītiem tukšā dūšā, uzdzerot siltu ūdeni, kas labajiem mikroelementiem palīdz labāk nokļūt organismā. Evitas virtuvē jau gatavojas arī kalmju sakne un tauksakne, kas palīdz pie nobrāzumiem, sastiepumiem, un šeit vērtīgs ir arī kastanis sāpošiem kauliem un maigam pirts skrubim. Un meditācijas brīžos viņa tīra maijrozītes un mežrozītes.