Četru gadsimtu laikā šī ir trešā reize, kad Rundāles pils ieguvusi jaunu jumta segumu. Muzeja darbiniekiem vairs nebūs bažīgi jālūkojas debesīs vai netuvojas lietus, no kā vecais jumts jau sen vairs īsti nespēja pasargāt. Jaunais jumts veidots no mūsdienīga materiāla, saglabājot vēsturisko tehnoloģiju un izskatu.
Pēc trīs būvniecības sezonām Rundāles pili klāj jauns jumts, bet pils pagalmā izliktajā ekspozīcija apskatāmas detaļas no vecā jumta, tostarp skārda vannītes, kas vairāk nekā sešdesmit gadus pili glābušas no lietus. “Abās divās reizēs tūlīt pēc būvniecības aiznākamajā gadā jumts sāka tecēt un pamazām, pamazām tecējis visu laiku. Muzejs to centās novērst dažādiem līdzekļiem. Atraktivitātes elements ir tās metāla vanniņas, kas uzradās jau 60., 70. gados. Tās bija izvietotas pa visu bēniņstāvu. Darbinieki, galvenokārt apsargi, kuri gāja un tās pārbīdija, ja bija lietus vai sniegs,” saka Laura Lūse, Rundāles pils muzeja direktore.
Kopš pils uzbūvēšanas šī ir trešā reize, kad jumta segums nomainīts pilnībā. Gadsimtu gaitā gan mainījušies materiāli. Sākotnēji tas bijis alvots metāls, padomju gados to nomainījis cinkots skārds, bet tagad jumtu klāj jauns materiāls – titāncinks. Tehnoloģija gan saglabājusies tā pati – lokšņu sadalījums 40x60 cm. Kā atzīst būvnieki, tas arī bijis pats sarežģītākais būvniecības procesā. “Mums kā būvniekiem tas bija tāds nepatīkams aspekts, bet vēsturiski tā ir bijis. Šobrīd paņēmām lielo skārda rulli, sagriezām mazos gabalos, pēc tam tos mazos gabalus atkal valcējām kopā vienā lielā gabalā. Jumtam ir daudz mazu savienojumu, kas prasīja lielu rūpību, lai varētu arī labi kalpot, ne tikai labi izskatīties,” saka Dāvis Priede, a/s”Būvuzņēmums Restaurators” atbildīgais būvdarbu vadītājs.
Šoreiz pils saimnieki labprāt izrāda arī bēniņus, no kurienes redzams jaunais dēļu segums un 18. gadsimtā būvētā jumta konstrukcija, kas joprojām tur pils jumtu. Rekonstrukcijas laikā izmantoti dažādi protezēšanas veidi. Būvneiki var lepoties, ka saglabāt izdevies ap 90% vēsturisko koka detaļu. Pārbūves laikā atjaunoti arī 27 skursteņi un restaurēti apaļie jumta logi. Neraugoties uz to, ka pārbūve veikta laikā, kad būvniecības izmaksas ir strauji augušas, šoreiz no tā esot izdevies izvairīties. Dāvis Priede: “Gribētu teikt, ka tur liela nozīme ir visu iesaistīto pušu sadarbībai un profesionalitātei, bet es teiktu – ir ļoti liels pasūtītāja nopelns.”
Jumta pārbūve, ko finansēja kultūras ministrija, izmaksājusi 4, 3 miljonus eiro, bet nākamais sapnis esot visu bēniņu siltināšana un apmeklētāju centra izveide.
#SIF_NVZ2022
