Atzīmējot Rundāles pils pamatakmens ielikšanas 286. gadadienu un ieskandinot pils muzeja piecdesmito gadskārtu, pilī tikās kādreizējie tās darbinieki. Ilggadējais muzeja direktors Imants Lancmanis, kurš Rundāles pils atjaunošanai veltījis piecdesmit astoņus sava mūža gadus, pils muzeja tapšanu salīdzināja ar karu Ukrainā, bet ar rezultātu, viņaprāt, kādreizējais Kurzemes hercogs lepotos.
Baroka mākslas brīnums Rundāles pils šodien ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Zemgalē, kuru dienā apmeklē ap trīs tūkstošiem tūristu. Par republikāniskas nozīmes muzeju, kas sāka darboties 1972. gada 1. janvārī, Rundāles pils tika atzīta pateicoties toreizējam Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktoram Laimonim Liepam, kas kļuva arī par pirmo Rundāles pils muzeja direktoru. Tā tika paglābta no jau uzsāktajiem pils sadalīšanas plāniem. Rundāles pils muzeja ilggadējais direktors Imants Lancmanis: “Mums paveicās, ka vesela rinda apstākļu darbojās mums par labu. Sakrita viss. Labi restauratori, bet pats galvenais - kolektīva aizrautība. Domāju par tiem vairākiem simtiem cilvēku, kas katrs ieradās īstajā brīdī, īstajā vietā. Parasti dzīvē tā nenotiek.”
Rundāles pils muzeja izveidei Imants Lancmanis atdevis 58 sava mūža gadus, bet atmiņā visspilgtāk esot palikusi pirmā tikšanās ar Rundāles pili. “Tā ir telpa, kur es pilī pavadīju pirmo nakti. Uz grīdas - iekļuvis nelegāli. Mēs ar kolēģi - tolaik studentu - bijām atbraukuši uz pili. Zālei bija liela piekaramā atslēga. Mums pat nebija tā jāatmūķē. Iegājām iekšā un konstatējām, ka uz Rīgu atgriezties vairs nav iespējams. Vienā mazā telpiņā pie Baltās zāles iznāca pavadīt pirmo nakti Rundāles pilī,” stāsta Imants Lancmanis.
Atzīmējot Rundāles pils pamatakmens ielikšanas 286. un muzeja 50. gadskārtu, kopā bija sanākuši vairāki simti kādreizējo darbinieku. “Sāku strādāt gadu pēc muzeja dibināšanas. Ļoti interesanti izskatījās. Man nebija ticības, ka mēs novedīsim tik tālu, kā tagad ir,” saka Vilnis Līdaka, ilggadējais Rundāles pils restaurators.
Lai izjustu pils astoņpadsmitā gadsimta šarmu, sākotnēji veiktas neskaitāmas ekspedīcijas, meklējot mākslas priekšmetus topošajiem interjeriem, bet vēlāk īstenoti dažnedažādi projekti. Arī piecdesmitās jubilejas reizē muzeja ekspozīcijas papildina digitālais gids.
Muzeja jubilejā pils saņēma dāvinājumu no princeses Elizabetes Bīronas. Pašas gleznotu pils ilggadējā saimnieka Imanta Lancmaņa un viņas māsas dubultportretu. Kurzemes hercoga pēcteči Bīronu ģimene teic, ka pils sākotnējais saimnieks varētu būt lepns, kā saglabāta Rundāles pils. Pašreizējā muzeja direktore uzskata, ka darāmā pietiks arī nākamajiem
Muzeja piecdesmitā jubileja ar dažādiem pasākumiem tikšot atzīmēta visu gadu, bet septembrī tikšot atklāta muzeja 50. jubilejai veltīta izstāde “Durvis uz vēsturi”.
#SIF_NVZ2022
