Pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā notiks 41 vēlēšanu apgabalā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas - 35 novadi un 6 valstspilsētas, izņemot Rīgu, kur vietvaras ārkārtas vēlēšanas notika pērn vasarā. Kopā šajās pašvaldību vēlēšanās jāievēl 683 deputāti.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa pauž: “Pirmo reizi sarakstu iesniegšana sākās jau martā, iepriekš tas bija aprīlī, tas dēļ izmaiņām vēlēšanu likumā un arī saistībā ar vēlēšanu norisi pa pastu no ārzemēm. Ir arī iesniegšanas laiks garāks, - ja iepriekš bija 10 dienas, tad tagad tās ir 20 dienas.”
Pēc deputātu kandidātu sarakstu reģistrēšanas trīs dienu laikā katrā vēlēšanu apgabalā notiks kandidātu sarakstu izloze. Un ir vēl kāds jaunums, kas pirmo reizi strādās šajās vēlēšanās.
“Šajās vēlēšanās paziņojumu par vēlēšanu iecirkni vairs nebūs, un varēs balsot jebkurā sava vēlēšanu apgabala vēlēšanu iecirknī, un to mēs nodrošināsim ar tiešsaistes reģistru vēlēšanu iecirkņos,” saka Kristīne Bērziņa.
Un šajās vēlēšanās vēl kāds jaunieviesums - politiskajiem spēkiem, iesniedzot kandidātu sarakstus, jāiemaksā drošības nauda jeb 15 eiro par katru attiecīgajā domē potenciāli ievēlamo deputātu. Iepriekš partijas maksāja par sarakstu kopumā. Ja attiecīgais saraksts vēlēšanu apgabalā iegūst vismaz vienu vietu, tad šī drošības nauda politiskajam spēkiem tiks atmaksāta, bet, ja, nē, naudu ieskaitīs pašvaldības budžetā.
Kristīne Bērziņa: “Drošības naudas mehānisms, kas liek sarakstu pārstāvjus izvērtēt, cik nopietni vēlas kandidēt, un izvērtē un atturēties no nenopietnas kandidēšanas. Latvijā gan šī drošības nauda ir ļoti zema. CVK viedoklis, ka pat nesasniedz savu mērķi.”
Bet, kā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas vērtē politiskās dzīves komentētāji? Politoloģe Ilga Kreituse tās salīdzina ar ģenerālmēģinājumu pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kuras notiks nākamgad rudenī.
Ilga Kreituse: “Ja tu esi vietējā pašvaldībā un pie teikšanas, it īpaši ievēlēts par vadītāju pašvaldībā, tad uz Saeimas vēlēšanām jau sagatavota platforma, kurā tava partija varēs visādā veidā ne tikai tiešo reklāmu, kas par naudu ir, bet arī netiešā veidā šo slēpto reklāmu caur vadītāju, pasaka - es esmu no tādas un tādas partijas, - jūs uzreiz esat apmierināti ar vadītāju, jūs arī balsojat tālāk.”
Kreituse šajās pašvaldību vēlēšanās iezīmē kādu būtisku atšķirību, kura varētu rasties administratīvi teritoriālās reformas dēļ. Ja iepriekš mazajās pašvaldībās startēja vietējās vēlētāju apvienības, kuras nereti nav piesaistītas politiskajiem spēkiem, tad šoreiz rezultātu varētu noteikt tieši politiskās cīņas.
Sarunā ar ReTV Ziņām Kreituse arī norāda, ka šoreiz vēlētāju aktivitāte varētu būt ļoti zema. To ietekmēs krīze valdībā, pandēmijas ierobežojumi un cilvēku neticība tam, ka viņu balss spēj kaut ko ietekmēt. Bet, vai tā tiešām būs, to rādīs laiks pēc divarpus mēnešiem.
Foto: LETA, Edijs Pālens
